atbalsties pret Mani, Es esmu ar tevi; neļauj šīm lietām satraukt tavu sirdi; Es nesu atbildību par Savu Baznīcu, tāpēc nekad nepadodies mazdūšībai; Vassula, Manu ziediņ, atceries: nebija neviena cita, kas tevi pamācītu, kā vien Es; Es nācu, lai tevi mācītu, un caur tevi – daudzus citus; Es esmu tavs Skolotājs, un Es tevi mīlu; Mācies no Tā, kurš ir pati Piemīlība, mācies, Manu skolniecīt, nemeklējot pašlabumu, un tikpat nesavtīgi nodod to tālāk;

redzi, Mans bērns, Es esmu pazīstams kā Tāds, Kuru nespēj pārsteigt cilvēciskais lielums; ja viņi ir kļuvuši par tiesnešiem un paši neizturas pret svētām lietām svēti, tad viņi paši par sevi dos spriedumu kā par nešķīstiem; vai esi aizmirsusi, ka arī Es tiku uzskatīts par zaimotāju un tiku apsūdzēts šā iemesla dēļ? tad kādēļ tu esi pārsteigta, ka tiec vērtēta kā tāda, kas lieto samaitātu un aizskarošu valodu? Es reiz tiku notiesāts pēc cilvēku standartiem, un tāpat šodien viņi notiesā tevi; Manu bērniņ, nebaidies, lo tedhal! Tiesas Dienā viņi drebēdami nāks Mana Troņa priekšā saņemt atmaksu par saviem grēkiem – ja vien viņi neatgriezīsies un nenožēlos savus grēkus; tāpat kā viņi ir cietsirdīgi tiesājuši tevi, tā arī nesaudzīgs būs viņiem iznestais spriedums; viņu izteiktās apsūdzības nāks pār viņiem pašiem;

Vassula, Es tev saku: kādudien Manos pagalmos un Tiesas Dienā visus tos, kuri tevi apsūdzēja un ņirgājās par tevi, pārņems nožēla par to, ka viņi nebija atzinuši Manu Neizsmeļamo Dārgumu, kurā viņu gars būtu varējis pasmelt sev Gudrību un iegūt Manu draudzību, šī draudzība būtu varējusi viņus vest pretim Manai Visvarenībai un Spožumam, tā varētu viņus ievest dziļā tuvībā ar viņu Dievu; tavi apsūdzētāji nolūkosies tevī un sacīs to, kas ir teikts Rakstos: „lūk, tā, par kuru mēs bijām paraduši smieties, lūk, mūsu sarkasma objekts, kādi muļķi mēs bijām! viņas dzīvi mēs uzskatījām par vājprātu …” un tu, Manu bērniņ, raudzīsies katrā no tiem, kuri tevi vajāja, un tad viņi aptvers, cik rūgtu tie bija darījuši Manu Biķeri …

esi kopā ar Mani Manā agonijā, Man ir vajadzīga tava draudzība; lūdzies un saki Man šos vārdus:

„mans Kungs, lai manas mutes vārdi atrod labvēlību un mierinājumu Tavai Vissvētākajai Sirdij;

Pasaules Pestītāj, kādēļ tie atkal un atkal no jauna vērpj plānus pret Tevi?

Savas dzimtas mierinātāj, kādēļ viņi turpina Tevī vairot skumjas un bēdas?

Cilvēces Draugs, kādēļ Tavējie atraida Tavu ievainoto Sirdi un, visu dzīvi grēkojot, paceļ nemiera karogus?

Debesis atklāti sludina Tavu Godību, un Tava Balss atskan līdz pat zemes galiem: „Atgriezieties pie Manis visi, un Es jūsu dvēselēm dāvāšu jaunu dzīvību.”

bet Tu, mans Pestītāj, saņem vienīgi nicinājumu, un tik daudzi, mans Mierinātāj, tikai ņirgājas par Tavu aicinājumu!

Cilvēces Draugs, pilnīgais Skaistums, trīskārt svētā Gaisma, Tava Mīlestība tiek atkal nodota, noliegta un pārbaudīta. Tavu ienaidnieku skaits vairojas, un pieaug arī viņu varmācība.

Upura Jērs, mani apsūdz Tavi apsūdzētāji, un man nemitīgi uzbrūk tie, kas Tevi vajā, – kad gan Tu parādīsies Sava zirga mugurā kā Taisnības Cīnītājs?”

Mans Īpašums, nekad neatstāj Manu Sirdi – Mani ienaidnieki tevi vajā, bet patiesībā viņi vajā Mani;1 Mans eņģeli, Mans bērns, Tēvs tevi sūta ceļā, lai tu piepildītu Mūsu nodomus un liecinātu – tādēļ tu esi apzīmēta ar Manu Zīmi; saņem drosmi – Es esmu tev līdzās; pasauc Mani, kad esi nogurusi, un Es tevi piecelšu; piepildi Manas sanāksmes un nebaidies; brīžos, kad piedzīvosi varmācību pret sevi, Es iejaukšos, tādēļ esi pacietīga;

 

---