|
1995. gada 6. marts
(Pēkšņi Krusts uz maniem pleciem kļuva man par smagu.)
Iesākumā, mans Kungs, Tu ar mātišķu maigumu mani apmīļoji un noraudzījies ikvienā manas elpas vilcienā.
Vai atceries, ar kādu rūpību un gādību tu veidoji mani kā mīkstu mālu, – es nekad nejutu, ka tiktu lauzta, un, pateicoties Tavam maigajam pieskārienam, es varēju atsākt savu dzīvi no jauna.
Pēc tam Tu mani piepildīji ar Dzīvības Devēju – Svēto Garu, un kopš tā brīža manas dienas paskrien vēja spārniem, bet es, noskatoties to straujajā plūsmā, gūstu vienīgi iepriecu.
Kādēļ gan vienaldzīgie – tie, kuri nespēj redzēt cauri savai apēnotajai tumsai, – šodien mani mīda kājām? Kādēļ mani aizskar tie, kuri dzīvo zem nepārraujama tumsas plīvura un tikai ar grūtībām satausta ceļu, pa kuru tiem jāiet?
Tu man esi apsolījis, ka viņu varenība tiks nolīdzināta līdz ar zemi, bet viņu gudrība tiks pārvērsta putekļos.
Visi zina, ka Tu izglāb nevainīgos un tos, kuri bīstas pacelt savas acis… Visiem ir zināms, ka Tu ievēro ikvienu darbu un izteikto vārdu… Vai man aizvien ir jātiek satriektai zem gruvešiem?2
Cik gan vēl ilgi man jāpacieš sitieni? Vai mana grīļošanās vēl arvien neizaicina Tevi? Vai es varētu kļūt vēl vairāk par mērķi saviem pretiniekiem, nekā jau esmu?
Bet šobrīd Tevi iepriecina mana atrašanās vietā, kur pat gaisma ir kā nakts melnumā.
ieklausies, Manu jēriņ: Es būtu pavisam neprātīgs, ja tagad sacītu, ka vēlos noņemt no tevis Sava Krusta nastu, 3 kuru tu Man lūdzi un tik nesavtīgi vēlējies nest kopā ar Mani! pārbaudījumi, kuriem tu ej cauri Manis dēļ, nav smagāki par tiem, kādi ir jebkuram citam cilvēkam … meitiņ, nezaudē drosmi un neuzdrīksties teikt: „vai Tas, kurš izvērtē sirdis, nesaprot?” Mana Gudrība nav cilvēkiem izzināma; raugi! tavs skrējiens vēl nav beidzies, vai tu galu galā neesi sadzirdējusi, cik izmisīgi ieslodzītie Hadešā 4 klauvēja pie tavām durvīm? 5 vai neesmu tevi mācījis tā, lai tava sirds izprastu tavas misijas būtību? Vassula! vai neesi dzirdējusi viņu vaidus? naktī piedzīvodamas mokas, šīs dvēseles laužas tavās durvīs cerībā saņemt palīdzību; 6 patlaban tu esi vāja, tu šaubies un svārsties … neliec Man vilties … bada laikā Es nācu pie tevis, lai tevi pabarotu, bet tavā nāves stundā Es nākšu vēlreiz, lai tevi glābtu, tādēļ dari Mani laimīgu un atļauj Man tevi lietot Savu ieceru īstenošanai; mīli Mani un ļauj šai mīlestībai pieaugt tā, lai parazīti nekad nepārklātu tavu miesu; vairāk lūdzies un upurē savas lūgšanas Manos nodomos; Es nekad neapslēpšu Savu Vaigu no tevis, nekad; 7Manas Mīlestības Augli, Mana Ērkšķu Kroņa Zieds, Manas Baznīcas uzplaukušais Pumpurs, lai tevi nebaida Manas Naglas; Manis dotā Padoma skolniece, vai tu nezini, ka pazemojumi un apmelojumi tevi svētdara? vai esi aizmirsusi, ka esmu tevi izvēlējies par vienu no Manas Baznīcas meitām? vai var būt kas lielāks, kā piederēt Manu Asiņu dzimtai? Es Pats tevi esmu izraudzījis būt par vēstnesi daudzām tautām un mācu tev Svētos Rakstus, pa lāsei pilinot tavā mutē Savas Zināšanas kā medu, kas tek no šūnām; 1 Manas Zināšanas ir saldas, bet arī skābas; 2 tās ir saldas, jo Es pasludinu Savu Godības pilno uzvaru Savas tautas vidū, bet skābas tās sāpīgās atkrišanas dēļ, kuru Mana Baznīca piedzīvo pirms Manas Uzvaras … ak, 3 paaudze! pār jums šobrīd ir savilkusies tumsības stunda, un nāves laiva, kurā esat iekāpuši, jūs vedīs pretim nāvei; briesmu signāls jums tika dots aptuveni pirms desmit gadiem; 4 gandrīz desmit gadus tas ir skanējis jūsu ausīs, bet jūs esat bēguši no Manas Balss, kura visus šos gadus ir dārdējusi jums līdzās … svešinieki Manā Balsī ir ieklausījušies daudz uzmanīgāk nekā jūs, jūs, 5 kas ik dienas piesaucat Manu Vārdu un paceļat Mani savās rokās; ak, ja vien jūs spētu ieklausīties; ja vien jūs, kas mirstat, ieraudzītu Manu pestījošo palīdzību! tomēr ēnas plīvurs ir aizklājis jūsu acis … ak, 6 ja vien jūs apzinātos, ka esat pavisam miruši un daļa no jums esat kļuvuši paši sev par kapračiem … liecinādami pret Manu Svēto Garu un cenšoties apslēpt Manus Darbus, kuri vairo Manu Slavu, jūs tuvināt sevi mūžīgajām ugunīm; meitiņ, Es tev saku, ka Manas sāpes nav izmērāmas, tādēļ atļauj Man dalīties ar tevi Savā Krustā un atļauj Man turpināt tevi audzināt līdz pat beigām; pievērs Man savas acis un nekad neizlaid Mani no sava skatiena; Es apsolu, ka tavu misiju mēs pabeigsim kopā; izvairies no jebkādas vēlmes organizēt – tas bija šīs bīstamās aizkavēšanās īstais iemesls! dari ikvienam zināmu Manu Vēsti un parādi viņiem, ka Es esmu Dievs, Kurš glābj;
ΙΧΘΥΣ
2 Gruveši simbolizē garīgi mirušos.
3 Angļu valodā šajā teikumā tiek lietots vārds „unburden” (noņemt nastu), kuram ir divkārša nozīme: a) atvieglot; b) nasta nozīmē arī „orākuls” jeb pravietojums (ebr. val. –‘massa’). Divkāršā nozīme, ko Kungs vēlējās pateikt, ir: „ ...ja tagad sacītu, ka vairs nedošu tev pravietojumus ...”.Kas attiecas uz šo vārdu – lasīt Jer 23, 33 – 40.
5 Vairākas reizes starp pl. 4.00 un 4.30 no rīta man ir šķitis, ka šo dvēseļu klauvējieni izgāzīs manas guļamistabas durvis.
6 Palīdzību šīs dvēseles var saņemt caur lūgšanām.
7 Jēzus šos vārdus izteica ļoti svinīgi.
2 Atsauce uz Atkl 10, 8 – 11.
3 Kungs nopūtās ļoti dziļi un sāpīgi.
4 Attiecīgais vēstījums tika dots gandrīz pirms desmit gadiem – 1985. gada novembrī.
5 Es sapratu, ka Kungs šos vārdus attiecina uz garīdzniekiem. Daudzi no viņiem atsakās ticēt pravieša harizmai, kura varētu palīdzēt Baznīcai, un tādējādi kļūst par tiem, kuri vajā Svēto Garu – šo harizmu devēju.
6 Vēl viena dziļa nopūta.
|
Saraksts pēc alfabēta 
