1995. gada 27. februāris
(Indonēzija.)
Mani vēl arvien mulsina Tava izvēle, mans Kungs, un viss, kas notiek ar mani!
nemulsti! 3 Es esmu Debesu un zemes Kungs; Es tev apliecinu, ka no Nekā spēju izveidot Altāri, uz kura novietot Savas Bagātības … pasaki Man: kādā veidā tu esi ieguvusi visas Zināšanas, spēku un degsmi evaņģelizācijai?
Caur Tavu Svēto Garu, Kungs!
jā, caur Mana Svētā Gara spēku; tagad sagatavo sevī vietu, kur Svētais Gars varētu iesēt Debesu sēklas, atļauj Manam Svētajam Garam apkopt tavu zemi un izveidot tevī Ēdenes dārzu zemes virsū; atļauj, Mana mīļotā, Manam Svētajam Garam sadedzināt tevī visus sakaltušos augus un to vietā iestādīt Debesu dēstus un jaunos Vīnogulājus; atļauj Manam Svētajam Garam pārveidot tavu dvēseli vēl vienā Paradīzē, kur Mēs 4 justos pazemības, miera, mīlestības un prieka ieskauti; 5 jā, atļauj Manam Svētajam Garam iesakņoties tavas dvēseles pašā vidū un pārveidot to par vēl vienu Paradīzi; tagad sagatavo telpu Manam Svētajam Garam, lai Viņš mājotu tevī un spētu turpināt tevi mācīt, kā dzīvot Patiesu Dzīvi Mūsos; 6 tagad atkārto šos vārdus:
„Kungs, dāvā mums Savu Valstību, lai mēs varētu iemanot neiznīcību un dievišķību un caur tām ieietu mūžīgajā dzīvē. Āmen.”
iemācies saprast, ka vienīgi Mana Svētā Gara sētās sēklas spēj nest augļus pārpilnībā; bez šīm dievišķajām sēklām tava dvēsele paliks tuksnesis, neiekopta, sausuma pilna zeme! tādēļ nemulsti, meitiņ, par Mana Svētā Gara darbību …
nāc, Manu skolniecīt, un evaņģelizē Manās sapulcēs; ic;
3 Šie vārdi izskanēja kā pavēle.
4 Vissvētākā Trīsvienība.
5 Tās ir Paradīzes sēklas un dēsti.
6 Vissvētākajā Trīsvienībā.
|