|
1995. gada 18. februāris
(Daka.)
Kungs! Tu mani esi audzinājis Savā labvēlībā.
Laime ir pataupīta grēciniekiem un nabadzīgajiem, un tāpēc manas acis tagad var skatīt to, ko cilvēka acs redz vienīgi tad, ja tas viņam tiek dāvāts no augšienes.
miers lai ir ar tevi; Es nevarēju noskatīties, kā iznīkst Manas Sirds zieds; 4 Es nevarēju noskatīties, ka tu uz visiem laikiem būtu nolemta aklumam, Mana Sirds ir tavs patvērums un tava pestīšana; kā gan būtu varējis noskatīties mākonī, kurš ir pārklājis Manu telti, un neko neiebilst? Man pietika ar vienu Elpas dvesmu, lai aizpūstu virs Manas telts savilkušos mākoņus 1 … un tagad Man ir viens jautājums: vai vēlies turpināt Manis uzsākto darbu un turpināt ar mīlestību sludināt par Mīlestību? 2Jā, Kungs.
saki: „jā, Kungs, bet vienīgi ar uguni, kas deg manī, ar dedzību Tava Nama dēļ un Tavai Godībai;” 3 tad atjauno savus, agrāk Man dotos uzticības solījumus, 4 un Es pār tevi atjaunošu Savas žēlastības … Es arī turpmāk izliešu pār tevi Savas žēlastības un Savas mācības; iepriecini Mani un remdē Manas slāpes, īsteno to, ko esmu tev devis; 5 Mans iepriecinājums ir iespēja dot … atgādini savam padomdevējam, 6 cik patīkami Man ir upuri, arī nesavtība un augstsirdība Mani ļoti iepriecina; Es jums abiem vēlos atgādināt, cik svarīgi ir iet kopsolī ar Mani, 7 cik nozīmīgi ir steidzami izplatīt Manus Vēstījumus; jūs stāvat lielu notikumu rītausmā; lieciet pie darba savas sirdis; esiet žēlsirdīgi viens pret otru; Man nepatīk, ja savā darbā ļaujat iezagties remdenībai; ak, ko gan vairāk Es būtu varējis jums sniegt kā to, ko jau esmu devis? Es jums esmu dāvājis Neizsmeļamos Dārgumus, kuri ir bijuši apslēpti cilvēces acīm un atklāti vienīgi Ģertrūdei 8 – tos ieraugot, viņas sirds piedzīvoja nebijušu aizgrābtību, un viņas acis tika brīnuma savaldzinātas; 9 šis Neizsmeļamais Dārgums tika aiztaupīts jūsu laikiem – Laiku beigām; Mana Vissvētākā Sirds bija paglabājusi šos Dārgumus jūsu paaudzei; vai tagad, Mana Vassula, tu saproti, kādēļ ļaunajam garam tu esi viņa interešu galvenais objekts un pirmais mērķis, kuru sagraut? Jā, Kungs, tagad es to saprotu.
Es tevi nekad neatstāšu; strādā kopā ar Mani 10 un esi Man patīkama; Es esmu tava Dzīvība; lūdzies, lai Ļaunais neuzdrošinās pienākt pārāk tuvu jūsu savienībai 11 … lūdzies, lai tu savu darbu vari pabeigt līdz galam; lūdzies un prasi Tēvam, lai Viņš tevi darītu pilnīgu; Es, Jēzus, svētīju jūs abus; atceries: uzticieties viens otram, svētījiet viens otru, esiet piemērs tam, kādai ir jābūt vienotībai! esiet vienoti; ΙΧΘΥΣ
(Piezīme: svētā Ģertrūde bieži vien tiek dēvēta par Ģertrūdi Lielo, jo viņa ir bijusi viena no izcilākajām katoliskās Baznīcas mistiķēm. Lai arī viņa dzīvoja aptuveni četrus gadsimtus pirms svētās Margaritas Marijas, viņa bija ļoti nodevusies Jēzus Sirdij. Viņas grāmata „Dievišķā Maiguma vēstnesis” ir dzīvības pilnas vārsmas dievišķajai Mīlestībai, mīlestībai, kura vienmēr ir saistīta ar Vissvētāko Sirdi.
Viena no visslavenākajām viņas redzētajām vīzijām ir saistīta ar Kristus Sirdi. Šo vīziju svētā Ģertrūde piedzīvoja svētā evaņģēlista Jāņa svētkos. Savā grāmatā pati par sevi svētā Ģertrūde runā trešajā personā.
Citāts no svētās Ģertrūdes rakstītā:
„Kamēr viņa bija tik ļoti pārņemta lūgšanā, it kā viņas nebūtu, tai parādījās Jēzus mīļotais māceklis, kuru Jēzus mīlestības dēļ vajadzētu mīlēt mums visiem. Viņa tam jautāja: „Kādu gan žēlastību es, grēciniece, tavos svētkos varētu saņemt?” Jānis tai atbildēja: „Tu, viena no mana Kunga izredzētajām, nāc ar mani, un kopā atpūtīsimies pie Kunga krūtīm, kurās ir apslēpti visi svētību dārgumi.”
Tad viņš to aizveda pie mūsu Kunga, un abi pieglaudās Viņa Sirdij.
Tieši tur viņa atklāja to Neizsmeļamo Dārgumu, kuru Viņš bija apslēpis Savā Sirdī. Viņa jautāja evaņģēlistam, kādēļ šis Dārgums nav ticis atklāts agrāk un kādēļ evaņģēlists par to nav runājis savā evaņģēlijā. Svētais Jānis viņai atbildēja:
„Baznīcas aizsākumos mana sūtība bija dāvāt tai vienkāršu vārdu par Dieva Tēva Vārdu, Kurš nebija radīts, – tam vajadzēja būt pietiekoši, lai cilvēce to pārdomātu un apcerētu līdz pat pasaules galam, tomēr nevienam līdz šim nav izdevies to pilnībā satvert un izprast.”
Tomēr vārds par Jēzus Sirds pukstiem ir ticis aiztaupīts šim laikam, lai, dzirdot par šīm lietām, jau novecojusī pasaule, kuras mīlestība uz Dievu ir atsalusi, varētu no jauna aizdegties un atkal sasiltu.”” (Svētā Ģertrūde (1257 – 1302) Legatus Divinae Pietatis, Bk IV, chapter IV.)
4 1985. gada novembrī, pašos „Patiesas dzīves Dievā” aizsākumos, eņģelis Daniels, vēl neuzsācis sarunu ar mani un nepateicis, kas viņš ir, satvēra manu roku un uzzīmēja sirdi, bet pašā tās vidū – ziedu.
1 Tas viss tika runāts līdzībās. Jēzus to saprata šādi: mākoņi simbolizē dvēseles tumsu un neskaidrību, bet telts – manu dvēseli, Viņa Elpa ir Svētais Gars.
2 „Patiesas dzīves Dievā” rītausmas zemē man bija jāatjauno savi solījumi.
3 Es atkārtoju šos vārdus.
5 Jēzus pēkšņi apklusa un pēc tam pateica turpmāko.
7 Jēzus dodas uz priekšu ļoti raitā solī…
8 Tos viņai atklāja svētais evaņģēlists Jānis.
9 Skatīt piezīmi vēstījuma beigās.
11 Tēva O’Karola un manai sadarbībai.
|
Saraksts pēc alfabēta 
