|
1995. gada 17. februāris
(Bangladeša. Tieši pirms tikšanās Dakā.)
Kungs? Atbalsti mani un aizvien liec Savus vārdus manu acu priekšā! Atgādini man Savas Mācības. Lai Tavi vārdi, ak, Kungs, ir manā priekšā kā gaismeklis maniem soļiem, ka es neklūpu.
miers lai ir ar tevi; Es nekad neesmu tevi atstājis un nekad arī neatstāšu; 1 Vassula, kuš … klausies Manī 2 … atbalsties pret Mani, kā tu agrāk esi to darījusi, un Es tevi vadīšu, un caur tevi Es vadīšu arī citus! mēs, mums? ic;
1995. gada 17. februāris
(Dievs mani bija atvedis atpakaļ uz Bangladešu, kur Viņš pirmo reizi mani uzrunāja. Viņš mani atveda uz vietu, kur es piedzīvoju atgriešanos un kur aizsākās „Patiesa dzīve Dievā”.)
Mana Vassula, Es tevi svētīju; Mans Svētais Gars ir ar tevi un arī būs ar tevi, lai tu kā Mana Atbalss spētu ikvienam dot Manu Debesu Mannu;
Es atkal esmu šeit kopā ar tevi, lai caur tevi svētītu zemi, kurā atklājās tavas esamības būtība; ar to Es saprotu tavu dzīvības pilno un patieso esamību! 3Es, Jēzus, atnācu pie tevis tavā nabadzībā un nožēlojamībā, lai paceltu tevi pie Savas Sirds un darītu tevi par Savas dievišķās Žēlsirdības dzīvo zīmi; tagad atļauj Man runāt caur tevi un šajās sapulcēs dāvāt Savas žēlastības; pļauj kopā ar Mani šo bagātīgo ražu tur, kur pati neesi sējusi;
nemitīgi lūdzies un parādi Man godu; turi svētu Manu Vārdu; Es, Jēzus, esmu ar tevi;
2 Kungs to teica ļoti klusām un maigi.
3 Pirms manas atgriešanās es biju pārstājusi būt, un tikai tad, kad Dievs mani atgrieza pie Sevis, es patiešām sāku dzīvot.
|
Saraksts pēc alfabēta 
