|
1995. gada 3. janvāris
Mīlestība ir tev līdzās; tu esi vāja, tomēr tavā vājumā Es tieku slavēts un paaugstināts;
1995. gada 7. janvāris
(Pareizticīgo Baznīcā – Epifānijas svētki.)
Nāc, mans Dievs, Jahve, Mūžīgais Tēvs, Kurš ar tik lielu pacietību gaidi mūsu atgriešanos! Nāc un pabaro mūs visus ar Savu Debesu barību, kura apmierina visas mūsu vajadzības!
Mēs zinām, ka Tava Roka ir devīga, nāc, ak, Taisnīgais, lai mūs glābtu!
Pārvērt grēcinieka sirdi mīkstā sirdī, lai arī viņš atzītu Tavu Lielumu un Varenību.
Jahve, Mans maiguma pilnais Tēti, pasaule vēl pilnībā nepazīst Tevi. Tā nezina, kāds Tu patiesībā esi, tādēļ, vienīgi redzot Tava Gara varenos darbus, cilvēce spētu apzināties Tava Vārda lielumu, kā arī cildinātu Tavas Godības spožumu.
Jahve, Tu esi Tēvs ikvienam no mums, tādēļ atļauj cilvēcei iepazīt Tavas Žēlsirdības, Maiguma un Laipnības pilnos darbus. Tēvs, atgādini viņiem, ka Tavas Valstības godības pilnā majestāte pieder arī viņiem, ja vien viņiem ir taisnīga sirds.
Tavus Vārdus es esmu sludinājusi ikvienā tautā, pie kuras Tu mani esi sūtījis, un esmu sekojusi Tavām pavēlēm. Cik vien esmu spējusi, un saskaņā ar to, ko Tu pats esi man mācījis, esmu iepazīstinājusi viņus ar Tavu mīlestības pilno attēlu. To visu esmu darījusi, lai arī viņi priecātos un apzinātos, ka ir Tavas atvases un Tava sēkla. Es esmu sekojusi Taviem norādījumiem un tiem atgādinājusi, ka arī viņiem ir ķēnišķīga izcelsme.
Svētais Tēvs, tā kā Tu turpini mani sūtīt sludināt Tavu Mīlestības Dziesmu, Tu mani esi darījis par atbalsi, kura ar savu balsi dalās šajā Mīlestības Dziesmā ar brāļiem un māsām. Es Tevi lūdzu par tiem, kuri vēl arvien ir neziņā un dzīvo aizmirstības un tumsības pasaulē, lai Tavs Svētais Gars kā tūkstotis sauļu atmirdz ikvienā garā.
Kungs, liec Savam Svētajam Garam, kura mirdzums pārsniedz visu zvaigznāju mirdzumu kopā, pārvērst ikvienu dvēseli mirdzošā spogulī un labestības attēlā, vēl pirms tie ir izzuduši, it kā viņu nekad nebūtu bijis.
Atjaunoti un kļuvuši pilnīgi tikumos, tie ar dedzību dosies sludināt Tava Krāšņuma un Godības redzamo tēlu, jo būs atzinuši un iepazinuši to, kas ir visdievišķākais.
Tēvs, Dzīvības Avots, Mūžīgās Dzīvības Strūklaka, Laulātais Draugs… Tavs Tuvums ir pamodinājis ikvienu manas grēcīgās sirds šķiedru un darījis mani spējīgu ielūkoties dziļāk Tavos noslēpumos un Tavās neizsmeļamajās bagātībās.
Kā gan es savā samaitātībā varēju tikt uzskatīta par vienu no Tavām mantiniecēm? Tikko iznākusi no mātes miesām, es jau grēkoju un pārstāju Tevi godināt … Es grēkoju, un manis vairs nebija – Tevis veidotais māls pārvērtās Tavā ienaidniekā.
Tavs altāris bija pārvērties par ķirzaku un zirnekļu midzeni, tas kļuva par nelabvēlības un ļaunuma zīmi, kas nepārprotami novēršas no Dievišķās Patiesības.
Ak, vājā dvēsele! Tik īss ir laiks, ko pavadi zemes virsū, bet par ko gan tu esi pārvērtusies!
Taisnības gaisma bija gatava satriekt manu dvēseli, tomēr Tava vēlme pestīt un atbrīvot izrādījās daudz stiprāka par pašu Nāvi un visiem Tumsības un Iznīcības spēkiem. Tu, Kungs, pārpludināji mani kā upe, dziedinādams to, kas tika uzskatīts par nedziedināmu, un augšāmcēli to, kas izskatījās miris un trūdošs.
Tavas mācības, Kungs, kuras man devi Savu apmeklējumu laikā, jau tagad pārsniedz mana cilvēciskā saprāta robežas.
Mans Tēvs, Tu esi žēlsirdīgs un līdzjūtīgs, Tu esi pacietīgs un piedodošs, tādēļ nenovērs no mums Savu skatienu, bet ved mūs visus atpakaļ pie Sevis – pa taisnu ceļu.
Manis izvēlētā meita, Es tev dāvāju Savu Mieru ... Es piepildīšu tavu lūgšanu, bet ko Man darīt, ja Mana Mīlestība tiek atraidīta? Es izmantoju visus līdzekļus, lai jūs glābtu no ugunīgajām liesmām; Es meklēju arvien jaunus ceļus, lai varētu izglābt jūs visus;
Tavs Svētais Gars ir Dzīvības Elpa. Viņš mūs paceļ, atdzīvina un dāvā mums žēlastību ieskatīties Tavos noslēpumos.
Tavs Svētais Gars mūs pārveido dzīvos un svētos Tabernākulos, Tava Dēla majestātes Tronī, Tava Tēla atspulgā un Tavas Valstības mantiniekos.
Tēvs, atļauj šajā gadā Debesīm pārplīst pušu, lai tās izlej Savu Svēto Garu pār mums kā vēl nekad agrāk… Tad mēs visi iemīlēsim Debesu lietas un priecāsimies Tavā Klātbūtnē. Mirušie kauli atdzīvosies, tie vēlreiz Tevi pielūgs un Tevi slavēs.
ak, 1 Manu bērniņ, Es priecājos dzirdēt tevī tādu dedzību, ņemot vērā tavu grēcīgumu; Es turēšu Savu Solījumu: Es izliešu Savu Garu tā kā vēl nekad visā cilvēces vēsturē, lai Viņa Spēks parādītos no viena zemes gala līdz pat otram, liekot Manai Svētnīcai atjaunoties un atdzimt … 2tomēr, Mana Vassula, ne katrs ir Mans Valstības cienīgs; Mana pacietība ir ļoti liela, taču tikpat liela ir arī Mana Taisnība; Man nāksies dvest ugunīgu Elpu, lai atjaunotu Taisnību, Mana Vassula, Man nāksies iznīcināt Zvēru un viņa sekotājus, no Sava Troņa liekot nonākt pērkona dārdiem un zibens spērieniem, kuri sagraus bezdievīgos un šīs pasaules impēriju; Mana Taisnība vajās visu, kas nenāk no Manis;
tiesājot Es esmu lēnprātīgs, ja Es tāds nebūtu, neviens no jums šodien vairs nebūtu starp dzīvajiem; pēkšņi Es būtu varējis jūs visus iznīcināt; bet vai jūs redzat, cik lēns Es esmu dusmoties; kurš tad uzdrošinātos teikt: „ko Tu mums esi darījis?”, ja Es atlieku šai zemei nolikto spriedumu; visus šos gadus Es pakāpeniski esmu norādījis uz jūsu kļūdām un esmu devis visas iespējas nožēlot grēkus, tomēr daudzi no jums jau no paša sākuma nedzīvām lietām ir izrādījuši lielāku cieņu nekā Manai mūžīgajai Godībai; zelts un sudrabs 3 ir jūs apbūruši, un jūsu patika pret šīm lietām ir pārspējusi tos apbalvojumus, kas nāk no Manis … Es pasargāšu visus, kuri nožēlos grēkus, Es saglabāšu jaunās paaudzes iedīgli nākamajiem laikiem; tie, kas nodevušies ļaunajam garam, un izvirtusī cilvēce nepaliks nesodīti … ikviens tiks izsaukts Mana Troņa priekšā, lai sniegtu atskaiti par nodzīvoto dzīvi;
meitiņ, šis īsais laika sprīdis, kurā tu nesaņēmi vēstījumus, 4 tika dots, lai tu atlīdzinātu par grēcinieku nodarījumiem; bez žēlošanās paciet sāpes, 5 jo Man ir vajadzīgi gandares darbi, Man ir vajadzīgas nesavtīgas dvēseles – vai redzi, cik augstsirdīgs pret tevi bija Mans Dēls? Viņš jau iepriekš tev to bija pavēstījis, 6 tādēļ nešaubies par Viņa labestību; nāc un atļauj Man tevi lietot, lai atjaunotu Manus salauztos altārus; ja vien tu rūpēsies par Manu labumu un Manu Namu, Es vairošu Savu labvēlību;
Dievs ir ar tevi, tādēļ nebaidies; Es esmu ar tevi; Es esmu saistīts ar tiem, kuri Mani mīl; nāc, Es tevi svētīju;
2 Es sapratu, ka runa ir par Dieva tautu.
4 Dievs man nediktēja Vēstījumus, t.i., nebija ar mani ierastajā veidā.
6 1994. gada 26. decembrī Jēzus sacīja, ka apveltīs mani ar Savu Ciešanu zīmi
|
Saraksts pēc alfabēta 
