Manai mīlestībai uz tevi nav robežu; pat tad, ja tu ej cauri nakts šausmām, nebīsties … Mana Vassula, Es esmu ar tevi – Es esmu ar tevi … tavās ciešanās Es saņemu mierinājumu, jo tu esi Mans mierinājums, Mans pagalvis un Mans dārzs; ļauj savai sirdij tvīkt ilgās pēc Manis;

neapskaud savu apkārtni un neļauj savai sirdij runāt niekus; tu nāc pie Manis ticībā – vai ir vēl kāds lielāks brīnums par šo? Es tev saku, ka beigās tu saņemsi savu balvu; Es tevi esmu nozīmējis par Savu Atbalsi, kurai vairākas reizes ir jāatkārto Manis izteiktie vārdi; vai tu dari patiesi visu, lai būtu Man patīkama un Man kalpotu?

redzi, patlaban Es tevi esmu iecēlis tik daudzu tautu priekšgalā, lai tu būtu Mana Atbalss un atdzīvinātu Manu Baznīcu, to apvienotu un izgreznotu; jau pavisam tuvu ir Mana valdīšana zemes virsū, un, lai Es izglābtu Savu ganāmpulku, Man ir vajadzīgs upuris, nesavtība un mīlestība … paskaties pati uz sevi – ar tik niecīgām pūlēm tev ir izdevies iegūt tik daudzas dvēseles! Es tev galvoju, ka šai laikā, kamēr tava dvēsele piedzīvo Nakts briesmas, Es to izmantoju, lai Sev iegūtu ļoti daudzas dvēseles, jā, pateicoties tavai piekrišanai, Es varu vēl vairāk priecāties par Savu dārzu;

Mana līgava, Es tevī esmu Karalis … Manis audzinātais bērns un Manu Dievišķo Roku veidojums, Es tev saku: kādu dienu Mana Baznīca piepildīsies priecīgiem kliedzieniem, jo Savā mūžīgajā Mīlestībā Es apturēšu šo Atkrišanu daudz ātrāk, nekā tas bija paredzēts;

lielākais ļaunums vēl ir priekšā – viss nevar notikt vienlaicīgi; Mans Tēvs nabagiem atklās Savas Rokas varenību, bet atkritējus un Dumpinieku par visu derdzīgo un neķītro, ko viņi darījuši, apdedzinās uguns viesuļvētra no Austrumiem … vainīgais mirs saskaņā ar viņa izdarīto vainu; ja viņš tomēr atgrieztos, vēl pirms pienāk Mana diena, un ja viņš atjauno to, ko ir iznīcinājis, un atzīst savu grēku, Es viņam piedošu, un viņš dzīvos, nevis mirs – tas ir Mans trīskārt Svētais Likums;

 

raksti: Argentīna! Argentīna, tu piederi Man! atver savu sirdi, nevis savu prātu, pacel savas acis uz Debesīm un tu ieraudzīsi Manu godību, spožumu un Manu valdnieka varenību; kamēr tavas acis ir piesaistītas pasaulei, tu neieraudzīsi Manas augstsirdības lielumu, kas tiek izlieta pār tevi, lai tevi atpestītu … Es nepaguršu, tev sekodams un pievērsdams tev īpašu uzmanību, jo atceros tavu žēlsirdības pilno rīcību,1 kurā tu parādīji savu labo gribu; Es nāku, lai tev pateiktu, ka Dievs, kuru tu esi aizmirsusi, nekad nav aizmirsis tevi; lai arī tu pazini Mani tikai pēc ārienes, tu esi svētīta; šodien Es aicinu tevi pie Sava galda; nāc – ļausim satikties mūsu abu sirdīm, un tu gūsi visu labumu no Bagātībām, ko Mana Vissvētākā Sirds tev sniedz; bez tām2 tu nespēj dzīvot;

---