Miers lai ir ar tevi; sajūti vajadzību pēc Manis – Es esmu tavas dzīvības Avots, Es esmu tava prieka cēlonis; izjūti tādu pašu vajadzību pēc Manis, kādu tu izjūti pēc gaisa, kuru ieelpo; vai piekrīti šodien strādāt kopā ar Mani?1

meitiņ, Es tevi piecēlu un uzaudzināju – tik maz ir to, kuri klausās, jo grēks vēl arvien ir dzīvs viņu sirdīs un pār viņiem valda lepnība; tava paaudze virzās pretim asinspirtij; Es vairs nepalikšu apslēpts – Mana Taisnība ņems virsroku; Es nekad neesmu pārtraucis jums sūtīt Savus vēstnešus, kuri ir jūs brīdinājuši, tomēr līdz pat šai dienai jūs viņus esat atgrūduši, nolieguši, un izturējušies pret tiem ar neprātīgām dusmām; daudzi no tiem Maniem priesteriem, kuri ieņem augstus amatus, ir zvērējuši viņus iznīcināt;

Es esmu izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai aizsniegtu šo neuzticīgo paaudzi, to glābtu un iedvestu tās sirdī veselo saprātu, tomēr viņu gars vajā Manu Garu; riebīgi ir tie, kuru uzticība ir samaitāta, – Es tiem nemitīgi, ar zīmēm esmu apliecinājis Savu Mīlestību, bet viņi to ir mīdījuši ar kājām; tādēļ Es nākšu un lauzīšu grēcinieku varu un Pats viņus vajāšu, līdz vairs neatradīs neviena!

Es novēršu Savas Acis no pasaules, jo nevēlos vairs noskatīties viņu samaitātībā un tajos, kuri saka: „mūsu varoņspēks ir mūsu mēle, mūsu mute ir mūsu rīcībā, mums klājas runāt! kas var mums pavēlēt?”2

nostādamās cilvēku dēlu un meitu vidū, spītē egoismam un netaisnībai; Svēto Sadraudzība Debesīs sēro, redzēdami, par ko ir pārvērtušies cilvēku bērni; Mūsu doto tēlu, kurš viņus darīja līdzīgus Visaugstajam Dievam, viņi ir iemainījuši pret līdzību Zvēram … jo vairāk Es viņus šodien aicinu caur Saviem vēstnešiem, jo vairāk tie attālinās no Manis;

3Roma, reiz tu biji Mana Ēdene un Mans iepriecinājumu Dārzs, pat Mani eņģeļi pamira apbrīnā tava pilnīgā skaistuma priekšā; svētumā un taisnībā tu pārvaldīji Manu Namu; godīgums un mīlestība bija Mana Nama dvēsele; tu patiešām biji Manas Mūžīgās Gaismas atspulgs, atstājot Maniem eņģeļiem un svētajiem neizdzēšamas atmiņas; tajos laikos tava bagātība un tavi dārgumi bija Debesīs;

šodien, Roma, tava dvēsele ir pārvērtusies Zvēra atspulgā, un tu esi ieņēmusi sargkareivja pozīciju, kurš neļauj Manam Svētajam Garam un Manā Vārdā pravietojošajiem praviešiem, kuri aicina tevi nožēlot un atteikties no ļaunajiem ceļiem, ienākt pa taviem vārtiem; lai tevi glābtu, pašreiz Es Pats nostājos pie tavām durvīm un vēršos pie tevis; vai neesi lasījusi: „Dieva bērni dzird Dieva balsi”?4 bet tevi līdz šim nav caurstrāvojis neviens Manis teiktais vārds; Mani Vārdi tev šķiet bezdarbīgi un tukši; Mana žēlastība ir tikusi atstumta, bet Mans pestīšanas plāns nonievāts; kad tiek runāts par patiesību, tu kļūsti nežēlīgi dumpīga un lepna; lai nomelnotu Manus vēstnešus, kuri pasaulei atklāj tavu tumsību, tu centies pierādīt, ka tev ir Manu dievišķo Darbu atpazīšanas spējas un zināšanas par tiem …

un tu, meitiņ, nekad neaizstāvies – ir pietiekami daudz liecinieku, kuri var tevi atbalstīt, un pats lielākais no tiem ir Mans Svētais Gars; ceri uz Mani, jo Man ir spēks tevi izglābt; ja viņi turpina tevi netaisnīgi vajāt, esi ļoti pazemīga, jo viņi tiks sodīti ugunī; gatavojies, ka tevi sagaida kavēkļi un atstumšana, jo pār viņiem virsroku ir ņēmis grēks … turpini visām tautām sludināt Mana Vārda diženumu, Es tevi sūtu, tāpēc ‘lo tedhal’!1 jā, nebaidies! 2Es turpināšu izliet pār jums visiem Savu Svēto Garu un parādīt Savas Mīlestības lielumu;

vai neesi lasījuši: „kamēr vīnogu ķekarā vēl ir dzīvības sula, mēdz sacīt: „Neposti to, jo tur iekšā ir svētība” ” (Is 65, 8); to dēļ, kuri Man kalpo taisnībā un ir paklausīgi tam3, kurš ar savu roku apvalda Dumpīgumu Manā Namā, Es darīšu to pašu;

Es atsakos sagraut visu; tomēr bēdas tām rokām, kuras ir aptraipītas ar asinīm! un jums – jums, kas kā sargkareivji ir nostājušies durvīs, lai neļautu Svētajam Garam ienākt Savā teritorijā, Es sūtīšu vismežonīgāko tautu jūs aplenkt; jūsu tuksnesī Es metīšu nevaldāmu dusmu uguni, un līdzi tai nāks mākonis, kas pārklās jūsu pilsētas – tādā veidā pienāks jūsu tumsas laikmeta beigas …

iznākums? iznākums būs

Jaunas Debesis un Jauna Zeme …

Roma, tu vienmēr esi izrādījusi tik lielu vēlmi piederēt Man – vai lai tevi glābju? Mana Godība jau uzaust pār tevi, un, lai arī tevi vēl apklāj nakts, Mans Spožums jau atmirdz pār tevi … kā gan tu neatpazīsti nedz laikus, nedz laika zīmes?

no Sava Nama Es vēl neesmu dzirdējis atskanam grēku nožēlas saucienu; arī tagad viņi neklausās, bet gan izliek slazdus Maniem vēstnešiem; ja vien viņi klausītos un nožēlotu, tad arī daudzi spētu atgriezties no saviem ļaunajiem ceļiem un grēcīgajiem darbiem, kuri tos ir noveduši pie atkrišanas! viņi pat neapstājas, lai padomātu, ka Man ir zināms viss viņu ļaunums, un, kamēr viņi nenāks izsūdzēt un atzīt savu vainu un nemeklēs Manu Svēto Garu, Es nekļūšu piekāpīgāks ...

nāc, meitiņ, iesim;

---