Vassula no Manas Vissvētākās Sirds;1 vai būtu labāk, ja Man būtu jāsaka: Vassula no Pantokratora?2 tu esi novēlēta Manam Vārdam; Es esmu Viens3 un tas Pats, bet cilvēki ir Mani sadalījuši;

tas, kurš sēj šķelšanos, pļaus iznīcības ražu, bet kurš sēj aizspriedumus, ievāks muļķības ražu; vai neesi dzirdējusi, ka muļķis sakrusto rokas un ēd savu paša miesu; miesa, kas viņus pārklāj, un arī elpa viņus pamet, un nekas nepaliek no viņiem pāri kā vien izkaltuši kauli; Mani Vārdi ir Svēti,4 bet cilvēki ir uzurpējuši varu pār Mani, tie Mani ir izraidījuši no Manis paša Nama, Manas Pilsētas, bet tagad cenšas Mani izskaust arī no Manas Svētnīcas;5 viņi Mani apspiež un gulstas pār Mani kā smaga nasta, pašpārliecinātības un lepnības pārņemti, tie apmierinās ar dzīvi tuksnesī; tomēr Es šajās nākamajās dienās esmu nolēmis atklāt Savu Varenā Vārda Svētumu, kurš tiek zaimots jūsu sašķeltības dēļ;

Es tev saku, meitiņ, vai esi pamanījusi, ka pienākot mirklim, kad vajadzētu kaut ko darīt vienotības labā, tavi ļaudis neliekas traucēties un iegrimst atbaidošā vienaldzībā?6 Es to vairs nepieļaušu; Es izstiepšu Savu Roku pat līdz attālākajām tavas tautas daļām un nogrūdīšu no troņiem tirgoņus,7 kuri traucē Manai tautai apvienoties; Es tevi esmu augšāmcēlis, lai darītu tevi par Vienotības, Manas Žēlsirdības, par Manas Varenības zīmi, tomēr viņu dižmanīgās lepnības kaislība ir darījusi tos aklus;

šodien Es varētu sacīt: „lai sadeg viņu kauli!” un mest pār tiem atriebības liesmu; Es varētu darīt tavu tautu par atraitni, tomēr Savā Žēlsirdībā un Manas Mīlestības dēļ Es Austrumos celšu vismaz vienu cilvēku, kurš pateiks savam brālim:1 „nāc un sper soļus uz manas zemes, nāc un ēd pie mana galda, nāc un dzer kopā ar mani; jaunais vīns manās mucās jau plūst pāri malām! kopīgi ganīsim savus jērus un pārvērtīsim mūsu ganības Ēdenes dārzā; ak, mūsu Dievs! vai redzi, par ko mūsu rokas ir pārvērtušas Tavu Svētnīcu!”

Rietumos Mans Nams tiek izlaupīts; Es viņus visus aicināju sapulcēties, pakļaujoties Pētera vadībai,2 bet viņi nav sapratuši un turpina darīt pretējo; daudzi Mana Nama iekšienē uzdod šo jautājumu: „kādēļ mums vispār vajag kādu vadītāju3 un kādēļ tieši šo?” Es jau esmu jūs brīdinājis, ka kardināli vērsīsies pret kardināliem, bīskapi pret bīskapiem un priesteri pret priesteriem; Es izvēlējos Pēteri, lai viņš pabarotu un sargātu Manas avis, bet it visur sazēlušais dumpības gars ir sasniedzis savu augstāko kulminācijas punktu; patlaban ir pienācis lielais Pārbaudījums, par kuru Es jau agrāk biju jūs brīdinājis;4

Rietumos Mans Nams tiek izlaupīts, tomēr Austrumu vējš pacels laupītāju un reizē ar Manu Elpu viņu pilnīgi atkailinās; daudzi tavā tautā iebilst pret Manu aicinājumu uz Vienotību un ir pieraduši staigāt paši savus ceļus; viņi sevi dēvē par bagātiem, bet kur gan ir viņu bagātības? ... kā tas nākas, ka esat kļuvuši par izvirtušu vīna koku? vai varat sacīt, ka neesat grēkojuši? vai ir kaut viena lieta, kurā jūs nebūtu sagrēkojuši? tu, Manu svēto draugs! Manas Mātes bērns! kādēļ, kādēļ tu esi kļuvis tik ietiepīgs? kam gan ir tavas bezgalīgi garās ceremonijas, kur tu Man pienes slavu, kas ir tikai tukši vārdi? jā, tu esi saglabājis Manas Tradīcijas, tādēļ zobens tevi neskars, bet kādēļ tu esi nobīdījis malā Manus abus lielākos Baušļus un neseko tiem? kādēļ tu atdali Tradīcijas no Baušļa?5 lai arī kā tu censtos sevi pārklāt ar vīraku un mirrēm, Es tam visam cauri redzētu tavas vainas traipus;

tagad atver savu muti un atļauj Man tevi pabarot tā, lai tu alkatīgi uzņemtu sevī Dzīvību; nesaki: „mēs iesim paši savu ceļu”; atgriezies pie Manis un atzīsti savu vainu! un tu, meitiņ, izkliedz skaļi Manu Vēsti un pravieto: „Es zinu visu par Savu Dzīvības upes Rietumu krasta Namu, Es pazīstu arī tos, kuri šajā Namā ir saglabājuši uzticību Man; meitiņ, ko tu redzi šī Nama ārpusē?

jā, lauva ir atstājis savu alu; meitiņ, iznīcības gars klīst apkārt; eņģeļi cits pēc cita nāk, lai jūs brīdinātu, ka Manu Rietumu krasta Pilsētu ieņems postītājs, un tas notiks ar vardarbīgu spēku; viņa mērķis ir nostāties pret Manu Likumu, Manām Tradīcijām un Dievišķību; visa valsts pārvērtīsies šausmās;

Maniem svētajiem, vēstnešiem un praviešiem ceļā tiks likti šķēršļi, kuri aizkavēs viņu darbu … kamēr Ienaidnieks, zinību vīrs nīdēs Manu Mūžīgo Upuri, pār jums izpletīsies smaga tumsa; viņam šķitīs, ka viņa darbību, tāpat kā viņa slepenos grēkus, neviens nemana; negaidīti Mana Roka nonāks pār viņu un pilnībā to iznīcinās; par šo Nakti jau iepriekš ir pravietojuši Raksti, tomēr viņš, kopā ar citiem, prieka pilni ir likuši savu zvērestu Zvēra mutē un pagodinājuši vienīgi viņu, kurš tiem ir devis savu varu; bēdas tiem, kuri pielūdz Zvēru! no viņu mutēm nāks vaimanas un gaudas;

tagad, meitiņ, pasaki Man, ko tu redzi otrā krastā, Manā Austrumu Namā?

klausies un raksti: no Austrumu krasta atausīs godība; tieši tādēļ Es saku Savam Rietumu Namam: vērs savas acis uz Austrumiem; nelejiet rūgtas asaras par valdošo Atkrišanu un jūsu Nama izpostīšanu; neļaujieties panikai, jo rīt jūs ēdīsiet pie viena galda kopā ar Manu Austrumu krasta atvasi; Mans Gars jūs savedīs kopā; vai neesat dzirdējuši, ka Austrumi un Rietumi būs vienota Valstība? vai neesat dzirdējuši, ka Es akceptēšu vienotu Lieldienu svinēšanas datumu?1

Es izstiepšu Savu Roku un uz viena zižļa iegravēšu: Rietumu krasts, Pētera Nams, kā arī visi tie, kuri viņam ir uzticīgi; tad uz otra zižļa Es iegrebšu: Austrumu krasts, Pāvila Nams, bet līdz ar viņu arī visi viņam uzticīgie; kad abu Namu iedzīvotāji Man vaicās: „Kungs, ko Tu vēlējies pateikt ar šiem vārdiem?”, Es tiem atbildēšu: „Es paņemšu zizli, kurā ir iegrebti Pāvila un viņam uzticīgo vārdi, un pēc tam Es paņemšu arī zizli ar Pētera un viņam uzticamo vārdiem, un Es tos salikšu kopā kā vienu; Es tos darīšu par vienu un turēšu arī kā vienu vienīgu; Es tos sasaistīšu kopā ar Manu Jauno Vārdu, un tas kļūs par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem; Mans Svētais Vārds sasaistīs tiltu, un jūs, šķērsojot tiltu, varēsiet dalīties savās bagātībās; šīs abas puses vairs nedarbosies atsevišķi, bet gan kopā, un Es valdīšu pār viņiem;

tas, ko Es esmu iecerējis, arī piepildīsies; tiem, meitiņ, kas tev saka, ka šīs zīmes nav no Manis, atbildi: „nebīstieties; vai neesat dzirdējuši, ka Viņš ir gan Svētnīca, gan arī Klupšanas Akmens? ka Viņš ir Klints, kas var nogāzt abus Namus, bet kas arī spēj tos atkal uzcelt kā vienu vienīgu Namu?” meitiņ, tie ir vārdi, kas tev viņiem ir jāsaka;

Es, Dievs, esmu ar tevi; Es pārpludināšu ar Savu Garu daudzas jo daudzas sirdis;

nāc, Es tevi mīlu; saņem Manu Mieru;

 

 

---