Mana Mīlestība ir bezgalīga. |
1994. gada 6. oktobris
Vai es daru ko labu? Vai es esmu Tev nodevusies, mans Kungs? (Es noglāstīju Viņa matus uz Turīnas līķauta attēla un tos noskūpstīju, vienlaikus uzdodama sev jautājumu, vai šādā veidā es Viņu neaizvainoju). Kungs, vai es Tevi aizvainoju?
nē; Man tas patīk; 4 ... ak, Vassula, cik vēl ilgs laiks paies, kamēr tu Mani sapratīsi? 5 Mana Mīlestība ir bezgalīga! ... tagad, Mans bērns – viss, ko tu dari Manā labā, vairo Manu Godu; dari visu, kas ir tavos spēkos, bet Es paveikšu pārējo; nekad nebīsties; Es zinu, cik daudz tu spēj dot, tādēļ visu, kas pietrūks, Es Pats došu un piepildīšu visu pārējo; vai atceries – Es un tu, mēs, mums? tādēļ esi mierīga;
Mīlestība ir kopā ar tevi; ic;
4 Kungs redzēja manu svārstīšanos.
5 Jēzus izteica šos vārdus ar humoru.
|