|
1994. gada 23. jūlijs
(Patmas sala.)
Vassula no Manas Vissvētākās Sirds, es tevi svētīju;
uzskati Mani par savu Draugu; nekad neatstāj novārtā savu misiju, kas ietver Vēstījumu pierakstīšanu; dāvā Man laiku, kurā Es varu tev tos dot, dāvā Man laiku, kurā Es varu izliet pār Savu altāri 3 Savas svētības, mirres un svaidāmo eļļu; dāvā Man laiku, kad varētu tevi pārklāt ar Savām smaržām – vīraku;
lai remdētu Mana Tēva dusmas, sapulcēs ar cieņu un cildinājumu izrunā Viņa Vārdu; Es aicināšu, 4 un tev ir jāapzinās Mans aicinājums; tagad saņem Manu Mieru, paturi Mani gan savā prātā, 5 gan sirdī… 6 draugi? ieklausies; vienmēr atceries, ka arī Mesija ir ticis vajāts, uzskatīts par bezdievi, un tāpat arī Viņa mācekļi; bērniņ, tu esi Mana atvase un tu esi no Mesijas, tātad arī tu cietīsi tāpat, kā cieta Viņš; Es jau iepriekš tevi esmu brīdinājis un tagad tikai vēlējos tev to atgādināt;
3 Mēs varam būt Dieva altāris.
4 Aicinājums uz vēstījumu.
5 Dieva piemiņa prātā ir tas pats, kas nemitīga lūgšana.
6 Šajā brīdī Jēzus apklusa, bet tad, palūkojies uz mani, pavaicāja: „draugi?”, vēlēdamies pavaicāt, vai mēs vēl arvien pildām savstarpējo vienošanos.
|