raksti, Vassula: Es tev dodu Savu Mieru; ieklausies Manā Balsī; vai tu vēlētos kalpot savam Skolotājam?

vai tu vēlies Man parādīt savu nesavtību?

Mans draugs – jā, tu patiešām esi Mans draugs – un tev es došu ēst izpratnes maizi un dzert Mana Gara ūdeni; Es tevi iepazīstināšu ar Saviem nodomiem tā, ka neredzamais tev kļūs redzams; raksti un pasaki tautām:

radība, nenoslēdzies vienā un tai pašā miegā uz mūžīgiem laikiem; Es esmu nolēmis parādīt visai pasaulei Mana varenā Vārda svētumu – jā, arī pagāniem Es atklāšu Sava Vārda svētumu;1

radība, ne jau dažādās labības tevi pabaro un notur tevi kājās, bet gan Mans Vārds, kurš pasargā visus, kas Man uzticas; tieši tādēļ Es aicinu jūs visus, kuri Mani mīlat, tuvoties Man un iemantot Valstību, kura jums ir sagatavota jau kopš pasaules radīšanas! neesiet tādi, kas saka: „mūsu Kungs kavējas nākt”, bet paši tikām nododaties grēkam; kāpēc jums liekas, ka jūsu grēki var palikt neievēroti? ja Mana Atgriešanās tuvojas pamazām, tad gaidiet, jo Tā katrā ziņā notiks; Kungs atgriezīsies tajā dienā, kuru jūs Viņu negaidāt;

šodien Sava Svētā Vārda dēļ Es Debesīs nolieku Cilvēka Dēla zīmi, lai katrs to varētu ieraudzīt; vai jums vēl nepietiek ar šo Debesu Karogu?2

Mans Svētais Gars Savā spožumā pārspēj visus zvaigznājus kopā; Viņš jūsu prātus pievērš Debesu lietām, piepildīdams jūsu garu ar tīru gaismu, lai jūs varētu uztvert Manu Zināšanu noslēpumus; Mans Svētais Gars ir sūtīts pie tevis, lai stiprinātu tevi, Manu bērniņ, un līdzinātu Manas tautas ceļu; Es pār jums tik bagātīgi izleju Savu Svēto Garu, lai Savā Klātbūtnē jums vēlreiz atgādinātu, ka Es neapbrīnoju lielos un varenos, bet priecājos par lēnprātīgajiem un pazemīgajiem; paaudze, Mani ļoti aizkustināja tavs trūkums un bads3, un Mani vēl arvien dziļi aizskar tas, ko piedzīvo katrs no jums…

daži no jums sauc uz Mani: „atved mani atpakaļ,”… „atgriez mani atpakaļ un izlabo;” bet, tikko Es jūs atvedu atpakaļ pie Sevis un daru jums labu, un piepildu ar visāda veida labumiem, tā vētra aizrauj jūs projām no Mana Skatiena, jo jūs vēl neesat iesakņojušies Manī… vai jūs vēlaties iesakņoties Manī? tad mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs vajā, un lūdzieties par viņiem;

ja šobrīd kāds no jums dzird Debesu Valstības vārdu, bet tomēr nepieķeras tam, kā tad jūs iedomājieties sekot Man Manās Pēdās? kā gan domājat iesakņoties Manī? pagriezieties pret Mani, satveriet Manu Roku un atļaujiet Manam Garam dvest jūsos un jūs atdzīvināt; šī Dvesma ir vistīrākais Manas Godības starojums; tad akmens vietā Es jums došu sirdi un piecelšu jūs no kūtruma, darīdams jūs dzīvus, un iedvesīšu jūsos dzīvu garu; to pūļu vietā, kuras jūs pieliekat, lai darītu ļaunu, Es likšu jūsu garā piemīlību un maigumu citam pret citu… esiet nomodā paši par sevi, citādi vienaldzība un grēcīgums var nocietināt jūsu sirdis;

vai jūs vēlaties Man sekot? tad esiet Mana atbalss, kura no Debesīm atbalsojas virs zemes; neizturieties ļauni cits pret citu, bet mīliet viens otru – šādu brīvību jums dāvā Mans Svētais Gars; neesiet kā tumsības tēli, bet gan tiecieties pēc miera;

ak, paaudze… nāk stunda, kad Ienaidnieks sijās jūs visus; patiesībā šī stunda ir jau klāt, un Ienaidnieks citu pēc cita būvē nocietinājumus apkārt Manām Tradīcijām un apkārt jums! kad tie būs apjozti jums visapkārt, viņš jūs pārbaudīs ciešanu krāsnī; nemelojiet paši sev, sacīdami, ka jums vēl ir laiks, bet gan palūkojieties sev visapkārt; brīdī, kad Manas Žēlastības spēkā grēcinieks atsakās no saviem grēkiem un dara to, kas ir taisns Manās Acīs, Ienaidnieks tam uzklūp, izmantodams visdažādākos līdzekļus, lai šim cilvēkam laupītu drosmi un ierautu to atpakaļ Nāves ielejā… ienaidnieks viņu Man nolaupa un izrok šim cilvēkam dziļu kapu; tieši tādēļ ar asarām Acīs Es saucu uz jums tāpat kā kādreiz, apraudādams Jeruzalemi: „ja vien jūs šajā dienā būtu sapratuši Miera Vēsti! bet, ak vai! tā ir apslēpta jūsu acīm! un tas viss tikai tādēļ, ka jūs neatpazīstat nedz Laiku, nedz arī jums doto iespēju, kuru piedāvāju, kailām kājām un tērpies maisa drēbēs, ienākdams jūsu istabā!” līdz pat šai dienai, paaudze, tu neesi izpratusi Manu Gribu, tikai nedaudzi ir to sapratuši… paaudze, tu vēl arvien esi spītības pilna;

mājojiet Manā Gaismā, un jūs mājosiet Mīlestībā; palieciet Manā Mīlestībā, un jūs nesīsiet Manas Mīlestības augļus; vai redzat? vai redzat, kā Svētais Gars Debesīs apžilbina ar Savu Gaismu? bet daudzi no jums nav sapratuši Rakstos teikto: „akmens, ko namdari atmetuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni”;1 vai Es neesmu teicis, ka ikviens, kas uz to kritīs, sašķīdīs; bet, uz ko tas kritīs, to tas sadragās…2

nezaudējiet agrāk iegūto žēlastības stāvokli, uzskatīdami sevi par taisnīgiem, jo, izņemot Dievu, neviens nav labs… netiesājiet grēcinieku, sakot, ka tas neko nesaprot no miera un taisnības ceļiem; šīs lietas atstājiet Manā ziņā, jo Es esmu vienīgais Tiesnesis; lūdziet, lai Es būtu nomodā pār jums, un Es būšu – jūsu lūgumi sasniegs mākoņus; lūdziet! un Es jūs izglābšu… Žēlsirdība stāv jūsu durvju priekšā… nekad nešaubieties par Manu Mīlestību;

Es svētīju ikvienu jūs visus, atstājot uz jūsu pierēm Savas Mīlestības Nopūtu;

ΙΧΘΥΣ

 

---