|
1994. gada 21. marts
Mans Kungs?
Es Esmu; Es stāvu tavā priekšā! Gudrība mācīs tevi un visus, kuri lasa; 2Vassula, tu pūlies un cīnies, lai izprastu ko neredzamu, 3 tu esi trauslāka, nekā Es jebkad būtu domājis! Mans Kungs, Tava Majestāte, vai tas4 ir kaut kas slikts?
Mani suģestē tavs apbrīnojamais vājums!... bet tu esi Man patīkama… dzīvie vismaz zina to, ka viņi mirs, kamēr mirušie nezina neko, pilnīgi neko 5… jāapraud būtu vienīgi mirušie, jo viņi ir atstājuši Gaismu un iegājuši bezgalīgajā Tumsībā… Vassula, šajās dienās Es noraudzījos tevī… tu visu laiku bēgi no Manis… radība, Es vēroju tevi;
Būtu liela iedomība no manas puses Tev vaicāt, vai šajā laikā es kaut kādā veidā būtu atstājusi Tevi novārtā.
Es esmu apveltījis tevi ar uztveres dāvanu un priecājos, ka tu to arī izmanto, – šī iemesla dēļ esmu iecietīgs pret tevi… nāc, Mana sēkla, pastāsti Maniem ļaudīm, ka veltīgas Manā priekšā ir tukšās runas un neauglīgs vārdu birums viņu lūgšanās – ja viņi patiesi nedomā to, ko izsaka vārdos…
Es dodu priekšroku dažiem mīlestībā un no sirds izteiktiem vārdiem, nekā tukšām, nebeidzamām pļāpām! Es nevēlos klausīties nepatiesā pielūgsmē! cik ilgi vēl Man nāksies viņiem atkārtot vienu un to pašu? un cik ilgi vēl Man nāksies paciest šo paaudzi? kādēļ viņi nemitīgi kārdina Manu Svēto Garu? skolniece, saki kaut ko! lūdzies! piesauc Mani! aizlūdz!
Tēva Iemīļotais, vai tas nebiji Tu, kas nokāpi no Sava Troņa un šai drūmajā ielejā aizdedzi manī mīlestību? Vai tas nebiji Tu, mans Karali, kas apmeklē mani līdz pat šai dienai?
Es Tas esmu;
Un ko gan Tu esi izdarījis ar šo sauso siena kaudzi?
Es to esmu pārvērtis auglīgā kokā, kuru Es kopju un aprūpēju Savā Iepriecinājumu dārzā!
Vai tā nebija Tava Mīlestība, kas izrādījās lielāka par Tavu Taisnību, Taisnību, kura bija taisnīgi paredzēta manai grēcīgajai dvēselei?
Es vienkārši uzpūtu tev vīraku un iesmaržināju ar mirrēm, izkausēdams ledu, kurš bija tevi apklājis; tā kā Mana Klātbūtne iedveš bailes visos sāncenšos, kuri ceļ savu troni Manā vietā, Manā Valdījumā, tad Es Pats ienācu tavā istabā; Es pacēlu tavu seju, lai tu ieraudzītu Manu Godību, un Es pārklāju tevi ar Savām svētībām;
Vai Jahve, mūsu Tēvs, mūsu Kungs un Dievs, mūsu Radītājs nebija Tas, Kurš atbrīvoja manu dzīvi no čūskas varas? Vai Viņa Godība nenokāpa no Debesu Valstības un Dievišķās Godības, lai atjaunotu manu atmiņu, atgādinot, ka nekas nešķīsts nespēj atrast ceļu uz Viņa Valstību?
Vai tas nebiji Tu, iemīļotais Svētais Gars, Kura mirdzums pārsniedz visu zvaigžņu mirdzumu kopā, kas apmeklēji mani tad, kad vēl tumsībā es žēlīgi taustījos pēc ceļa… Vai tas nebiji Tu, kas ielēji manās nabaga acīs Savu Gaismu, lai es redzētu?
jā, tas biju Es; 2 un Es zvērēju, ka likšu no tevis plūst ūdens straumēm; Es zvērēju, ka tavu muti darīšu par zobenu Savam Vārdam, par brīdinājumu un draudiem Mūsu 3 ienaidniekiem; Es zvērēju, ka kļūšu par tavu Draugu tieši tāpat, kā esmu bijis visu praviešu Draugs, un Es zvērēju, ka tevi pilnībā atjaunošu; Es pagodināju tevi ar Gudrību un ievedu tevi Savu augstāko Zināšanu noslēpumos; Sava Svētā Vārda dēļ steidzies pie mums visiem un izglāb mūs. Ļauj visiem cilvēkiem priecāties Tevī un ieraudzīt to, ko viņu acis līdz šim nav redzējušas, un viņu ausīm sadzirdēt to, ko tās nekad nav dzirdējušas.
Visi zina, ka Tu esi bezgalīgi Žēlsirdīgs, un Tava Sirds ir maiguma pilna.
Es Esmu; dāvā Man, Manam Dēlam un Manam Svētajam Garam uzticības solījumu… un, ja tu Man apsolīsi uzticību, Es tevi ievedīšu Sava Nama pagalmos; saki Man, ko esi gatava dot, lai iegūtu Man dvēseles? ko tu darītu, lai glābtu dvēseles? ko tu dosi, lai ienestu vienotību Mana Dēla Miesā? ikviens vārds, ko tu tagad izteiksi, tiks sadzirdēts, novērtēts, un Es Pats to piepildīšu; turies un atbildi Man;
Kungs, lai iegūtu Tev dvēseles, es atstāšu māju, brāļus, māsas, tēvu, māti, bērnus un savu zemi.
Tava Svētā Vārda dēļ es to darīšu un iegūšu Tev dvēseles.
Mans Svētais, ko darīšu, lai glābtu dvēseles? Vai Tu pats neesi mani mācījis ar prieku, dedzību, cieņu un bez žēlošanās nest mūžīgās godības nastu?
Vai Tavs Dēls manu brāļu un māsu pestīšanas labad nav mācījis mani pagriezt arī savu kreiso vaigu tad, kad tiek sists pa labo?
Vai Tu, Visuma Valdniek, pats neesi mani mācījis ikvienas dvēseles, kuru Tu mīli, glābšanas dēļ ar prieku panest apmelojumus un netaisnības?
Vai Tu, Tēvs, pats neesi mācījis mani neaizstāvēties un neatvērt savu muti, kad viņi mani vajā un mīda pie zemes?
Mans Kungs, mans Dievs un mans Tēvs, es labprātīgi atjaunoju savu uzticības solījumus Tev, Tavam mīļotajam Dēlam un Tavam Svētajam Garam – no visas sirds es apsolu uzticību Tev.
Es atņemšu laiku atpūtai un miegam, lai caur Tevi saviem brāļiem un māsām, ja viņiem tas būs vajadzīgs, varētu sniegt Atdusu Tavos Debesu pagalmos. Es viņiem dāvāšu visu, ko esmu saņēmusi no Tevis, un atklāšu tiem Tavu Mīlestību, lai arī viņi būtu glābti, ja viņiem tas būtu vajadzīgs.
Un ko es būtu gatava atdot Tava Dēla Miesas dēļ? Kopā ar Tavu Mīļoto Dēlu Jēzu es turpināšu līdz pat pēdējai lāsei dzert no Šķelšanās Kausa, kuru ir piepildījušas Viņam nodarītās pārestības… Ak, uz ko gan es nebūtu gatava Vienotības labā un ko gan nedarītu, lai tiktu atjaunots Tavs Nams! Ar vislielāko prieku es liktu savus soļus Tava Dēla asiņainajās Pēdās un sliedē, kuru zemē ir ievilcis Viņa Krusts, es sekotu, nesdama Krustu, kuru Viņš Pats man ir uzticējis.
jā, meitiņ! atļauj dedzībai Mana Nama dēļ tevi sadedzināt; nežēlojoties dari visu, kas darāms, un tu ieraudzīsi, ka tavs skrējiens nav bijis veltīgs; tu neatdod visus savus spēkus velti;
Es esmu un vienmēr būšu ar tevi; Es, Jahve, tev došu pietiekami daudz spēka, lai tu spētu Mani godināt un skaisti paveiktu tev uzticēto misiju;
2 T.i. – visus, kuri lasa Vēstījumus.
3 Veidu, kādā Dievs „sazinās” ar mani.
4 Tas, ko Viņš tikko man sacīja.
5 Jēzus, sacīdams šos vārdus, līdzinājās kādam, kurš, lūkodamies kaut kur tālumā, sarunājas pats ar Sevi.
2 Atbildēja Svētais Gars.
3 T.i., Svētās Trīsvienības.
|
Saraksts pēc alfabēta 
