Es Esmu; bērniņ, atdod Man savas nastas …

kādu dienu tiem, kuri tevi nepatiesi apsūdz, nāksies nostāties Mana Vaiga priekšā… vai neesi pamanījusi, ka Es esmu tev līdzās? tavi apsūdzētāji izsīks, kā izsīkst ūdens! celies! celies, uzliec rokas slimajiem, un Es tos dziedināšu; runā! Mani Vārdi, izskanot no tavām lūpām, liks viņu garam krist Manos apskāvienos;7 atbalsties pret Mani, Es tevi esmu apveltījis ar Savu Mieru, tāpēc mājo šajā Mierā; tagad nebīsties… redzi,

Es esmu Augšāmcelšanās,

bet šīs pasaules valdnieks ir Nāve; neapsūdzi savus vajātājus, lai Tiesas dienā pati netiktu tiesāta; Manu Ciešanu dvēsele, Es, Kungs, tev rādu, kā Es rīkojos Savu Ciešanu laikā; tā kā tu Man kalpo, tev ir Man jāseko; vai tu gribētu dzirdēt Mani sakām: „seko Man, bet neej Manās Pēdās?” tas nav iespējams – ikvienam, kurš Man kalpo, būs savi soļi jāliek Manās asiņainajās Pēdās… ar Mana Pirksta palīdzību tu augšāmcel mirušos1 – tos, kuri vēl pagaidām neredz Manus brīnumdarbus un kuriem Mana Valstība ir pagājusi garām;

Mana draudzene, Mana mazā draudzene, palūkojies, cik daudz Debesu Mannas tu esi saņēmusi; Es, tavs Dievs, turpināšu tevi barot, un neviens cilvēks nespēs atvirzīt Manu Roku no tavas mutes; Es pats būšu tavs Spēks, lai caur tavu trauslumu piepildītu Savu Plānu; Es jūs visus gatavoju Savai Valstībai; raksti:

Šodien pasaule noraida Mūsu Abu Sirdis – jūsu Svētās Mātes Sirdi un Manu Vissvētāko Sirdi; laiks, kurā jūs dzīvojat, ir Žēlsirdības laiks; Es jums jau esmu paskaidrojis2, kas notiks, kad tiks salauzts sestais zīmogs; bet tagad ieklausies Manī un raksti:

tieši tad, kad Mūsu Abu Sirdis būs pabeigušas liecināt,3 Es salauzīšu septīto zīmogu, un iestāsies godbijības pilns klusums4… pasaules cilvēkiem šķitīs, ka šis klusums ir iestājies tādēļ, ka viņi ir uzvarējuši Mūsu Abu Sirdis, un tie priecāsies5 un svinēs; viņi līksmos, jo tiem šķitīs, ka beidzot ir tikuši atbrīvoti no Mūsu Abu Sirdīm, kuras sludināja caur Saviem vēstnešiem, un kuru liecība viņu ausīm bija kļuvusi par sodību, par traucēkli viņu savtībai un ļaunajiem nodomiem;

tad pēkšņi, kad pienāks Mana Diena, šis klusums tiks salauzts… bēdas nešķīstajiem šajā dienā! bēdas tiem, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo viņu mirušās miesas piepildīs tuksnesis, kuru paši ir radījuši; tajā Dienā Mans eņģelis piepildīs ar Uguni kvēpināmo trauku, kurš līdz šim bija atradies Mana Troņa un altāra priekšā, un nometīs šo Uguni uz zemes;6 un, kamēr visi skatīsies, kas notiek, nāks spēcīga zemestrīce – zeme uzliesmos un sadalīsies;7 tajā Dienā daudzi bēgs kalnos un paslēpsies alās8 un klinšu spraugās; viņi Mani piesauks, bet Es viņos neklausīšos, viņi izaicinās un zaimos Manu Svēto Vārdu, sacīdami kalniem un klintīm9: „krītiet pār mums un paslēpiet mūs no Tā, Kurš sēž Tronī, un no Jēra dusmām”, jo Mana Diena nāks, un kurš var tajā palikt dzīvs? izdzīvojušie 10 bijības pārņemti kritīs ceļos un slavēs Mani, savu Dievu; tad pār jums nolaidīsies jaunas Debesis un jauna Zeme,11 pasaules valstība12 kļūs par Manu Valstību un Es valdīšu ikvienā sirdī; pagājušā pasaule13 izzudīs; dvēsele, Mana valdīšana pienāks vēl tavā laikā;

---