1993. gada 20. maijs
(Jeruzaleme.)
Mans Karali!
Es Esmu; tavs Karalis dāvā tev Savu Mieru;
mīli Mani… izbaudi Manu Asaru rūgtumu; ak, Mana mīļotā, atļauj Man atpūsties tavā sirdī, cik ļoti Es mīlu šo vietu! mierini Mani, Manu meitiņ, Manējā…
Mans Dievs, kurš gan ir līdzīgs Tev?
ieklausies Manā Sirdī un izproti, kādēļ Es leju asaras; vai tu arī šonakt veltīsi laiku, lai
Mani pielūgtu? nāc, Manējā, Jēzus ir šeit, tavā istabā 1… Es raudu, jo tavam Svētajam tiek ļoti darīts pāri 2… Es stāvu pie katrām durvīm kā ubags un ubagoju pēc mīlestības, tomēr – ak vai… tikai retais Man atbild… tik nedaudz ir to, kuri ieklausās Manī… nāc un pielūdz Mani, nāc un pārsien Manas brūces ar savu mīlestību… izjūti Manu Klātbūtni… Ješua ir tev blakus, un tu esi Mans bērns, kuram Es esmu uzticējis rūpes par Manu Labumu; nebaidies – Es esmu lēnprātības pilns; ak, atjauno Manu Namu, Manas Mīlestības bērns, Mans atlikums, Mana sēkla…
Dievu Dievs runā ar mani – kā gan lai es klusēju? Ko gan Viņš neatklāj taisnīgajam? Kungs, Tu mirušajiem esi darījis brīnumus. „Kas debesīs ir līdzīgs Viņam, kurš no dievu dēliem Tam līdzinās?” (Ps 89, 7)
esi kā lampa, kura spīd, lai pagodinātu Mani; celies un aizstāvi Manu lietu! ak, Vassiliki, Es tev stāstīšu par visu, kas tev darāms, un tu to paveiksi ar lielu drosmi; nevienam neizdosies tevi aprīt, un viņi pārliecināsies, ka Es Esmu ir kopā ar tevi; Mans Krusts vedīs tevi uz svētumu, sludini bez bailēm; viss, ko no Manis saņemsi, nāks no pašas Gudrības, tādēļ, Mana maziņā, esi uzcītīga un kalpo Man jau tagad… tu esi tik ļoti vērtīga Manās Acīs… patveries Manī un nebīsties, un Es, Es tevi nekad neatstāšu; sludini, tāpat kā Es tev esmu sludinājis, augšāmcel, tāpat kā Es tevi esmu augšāmcēlis, un dari cilvēkus par Patiesības mācekļiem… ecclesia atdzīvosies;
miers; lūdzies un slavē Mani; mēs, mums?
Jā!
Es, Jēzus, svētīju tavu nelokāmību un uzticību šai darbā, kuru esmu tev uzticējis; ic;
2 Jēzus man uzticēja Savas sāpes.
|