|
1993. gada 16. aprīlis
(Lielā Piektdiena pareizticīgo Baznīcā.)
Kopš Tu man esi dāvājis jaunu dzīvību, Es esmu gājusi Tavās pēdās… Man tikai nedaudz ir jāpieliec auss, un es jau spēju Tevi saņemt! Mana dvēsele priecājas Tavā Klātbūtnē, Es dzīvoju Tavās mīlošajās Rokās, sava Dieva Rokās.
miers lai ir ar tevi;
nolīdzini ceļu, pa kuru Man ir jāatgriežas, līdzini tekas, kurās Es speršu Savus soļus, atver, Mans draugs, plašu lielceļu Vienotībai;
Mana Atgriešanās ir neizbēgama; uzklausi Mani: mūsdienās jūsu gars nespēj izdibināt Manas Debesu Valstības Bagātības, jo vairums no jums spriež cilvēcīgi; tikai tas cilvēks, kurš ir piedzimis no jauna, spēj ieraudzīt Debesu Valstību;
Vassula no Manas Vissvētākās Sirds ciešanām, mīļotā dvēsele, Es tevi iedrošināšu ar tiem pašiem vārdiem, kurus Mans Gars iečukstēja svētā Pāvila ausī: „dzenieties pēc pravieša dāvanām” 1; Es vēlos, lai tu šos vārdus atgādinātu Manai tautai; pasaki viņiem, ka cilvēkam ir jātiecas būt par pravieti, tādā veidā pagodinot Manu Svēto Garu; Kungs, daudzi nosoda pravietošanu, un es arī saprotu, kāpēc, jo visapkārt ir tik daudz viltus praviešu.
jūs, mazticīgie! kā jūs varējāt pārprast, ko esmu jums mācījis? Es esmu teicis, ka Laiku beigās celsies daudzi viltus pravieši un jums ir jāuzmanās no tiem, bet vai neesmu sacījis, ka jūs viņus pazīsiet pēc to augļiem? kādēļ tik maz ir to, kas seko Maniem norādījumiem?
Es esmu Kristus, un tas ir iemesls, kura dēļ Es tevi sūtu, – Es vēlos, lai tu pasludinātu tautām, ka Mans Vārds ir dzīvs! tāpēc nepadodies, nešaubies un nebīsties, jo Es esmu tavs Vairogs; jā, Mana Vassula, Es esmu dāvājis tev priekšrocību ne tikai būt kopā ar Mani šajā īpašajā veidā, bet arī ciest Manis dēļ; tomēr nešaubies, ka Es nebūtu spējīgs pabeigt šo Darbu bez tevis, – Man pietiek pašam ar Sevi, bet Es esmu izvēlējies tevi, lai darītu tevi pilnīgu;
Es tev saku: tavs skrējiens vēl nav galā, jau tagad Es varu apgalvot, ka pabeigšu to kopā ar tevi; ej pie tautām un sludini, ka Mans Likums ir dzīvs, un Es vēlos to ierakstīt viņu sirdīs; tādēļ priecājies!
priecājies un līksmo, jo Mana Žēlsirdība ir nepārspējama; priecājies, ka Mūsu Abu Sirdis līdzīgi diviem olīvzariem zaļo jūsu vidū, lai atjaunotu jūsu veselību un sadziedētu jūsu rētas; priecājies un līksmo, ka Mūsu Sirdis kā divi Lukturi vada jūsu soļus pretim Debesīm, kurām jūs arī piederat; kam gan jūs varētu pielīdzināt Manu Žēlsirdību?
tevi, Vassula, Es esmu pacēlis un izaudzinājis Savā Gaismā, tādēļ turies cieši pie Manis, Es no Debesīm vēroju katru rīcību, un Es zinu, ka visdziļākās brūces Man cirtīs Manu vislabāko draugu namā; Man nāksies izdzert jūsu šķelšanās Biķeri, jūsu neizlīgušo siržu un atkrišanas rūgto dzērienu… spītība un viltus nogalina nevainīgo; nē, Manu bērniņ, negaidi, ka pasaule tev pateiksies vai arī būs līdzjūtīga – arī Es Savā ceļā uz Kalvāriju nesaņēmu nedz vienu, nedz otru…
mazo sirsniņ, Es tev saku: Savas Mīlestības dēļ Es neapklusīšu, bet gan turpināšu vairot Savus Aicinājumus jūsu vidū; Es pārspēšu ikvienu zākājošu mēli, jo Es esmu Kungs; tādēļ priecājies, jo to ievainojumu dēļ, ko Mani draugi tev ir nodarījuši,
Es daudziem likšu atgriezties pie Sevis,
Es aklajiem ļaušu redzēt un kroplajiem atkal staigāt; daudzi no jums atgriezīsies pie Manis, tādēļ neraudi vairs un noslauki savas acis… nāc, Mana Vassula… Es noslaucīšu tavas asaras…
1pavisam drīz zeme nodrebēs un sakustēsies, un – ak vai! tik daudzi vēl tajā laikā arvien klīdīs pa tuksnesi… nāc, atbalsties pret Mani, uzticies Man;
lūdzies, jo Es ļoti priecājos, kad tu atceries par Manu Klātbūtni, Es tevi mīlu ar maigu un neizmērojamu mīlestību;
Es vienmēr būšu ar tevi;
ΙΧΘΥΣ
1 Jēzus tonis mainījās it kā Viņš vērstos pats pie Sevis.
|
Saraksts pēc alfabēta 
