1993. gada 2. februāris

(Es aicināju Kungu, bet nedzirdēju Viņa balsi un tas mani ļoti noskumdināja. Pēkšņi klusumu pārtrauca Viņa soļu skaņa.1 Kungs mani norāja.)

Mans Gars ir pār tevi; Es tevi esmu gaidījis dienu un nakti!2 cieni Manus noteikumus! kādēļ tu atliec mūsu tikšanās reizes, bet tagad esi izbrīnīta, cik gan vēl ilgi,3 kaut pagājušas tikai dažas minūtes; turpretī Es tevi gaidīju vairākas dienas! cik gan ilgi Man vēl vajadzēs būt tik pacietīgam? tu saki, ka Mans tuvums ir tavs lielākais prieks, bet tu neesi spējīga uz labu! mazā, nožēlojamā radība, vai esi aizmirsusi, kurš tev palīdz nostāvēt uz kājām? Es esmu pret tevi izturējies laipni un esmu bijis tavs Atbalsts; paskaidro, kādēļ biji aizgājusi no Manis!

Kungs, dāvā nabadzīgajam un nožēlojamajam vēl vienu iespēju! Virs šīs zemes mani iepriecina vienīgi Tava Klātbūtne!

tad izvēlies būt ar Mani! Es tevi aicināju pie Savas Sirds, Es neesmu tevi aicinājis būt par administratori;

Bet kurš tad paveiks šos darbus?

tu neesi atzinusi savu grēku!4

Kungs, es atzīstu, ka esmu grēkojusi, neievērodama Tavus noteikumus.

un būdama Man neuzticīga, pasaki to!

un būdama Tev neuzticīga.

tagad atkārto:

„Es slavēšu Kungu, un mana dvēsele dzīvos vienīgi Viņam. Es kalpošu Viņam vienīgajam, un manas lūpas slavēs tikai Viņu. Mana sirds būs pievērsta vienīgi Viņam, tā pukstēs Viņam vien. Āmen.”5

vai pīšļi var Mani slavēt? vai tie spēj izteikt Manu slavu? protams, nē, ja vienīgi Mans Gars neiemājo šajos pīšļos; bez Manis tu neesi nekas; gaisma tavās acīs nāk no Manas Gaismas; Es tevi nolīdzināšu līdz ar zemi un iemācīšu Man paklausīt, jo kā gan citādi lai Es kļūstu ieraugāms? Es esmu nolēmis, lai tu turpini pieaugt svētumā, un visi Mani nodomi vainagosies ar panākumiem, tādēļ neizvairies no sastapšanās ar Mani; dari visu, kas ir tavos spēkos, bet uzmanies, lai neatstātu novārtā labāko daļu;

paļaujies uz Mani, lai es varu tevi atbalstīt un stiprināt; lūdzies; mēs, mums?

ΙΧΘΥΣ