|
1992. gada 29. novembris
(Filipīnas, Manila.)
Es esmu jūsu labais Gans; Es Savos augstumos esmu sadzirdējis jūsu saucienu – kā gan lai Es pretotos šim lūgumam, kad dzirdu jūsu vaimanas un agoniju? Es esmu nācis pie jums šajā veidā, lai jūs uzrunātu un atgādinātu jūsu sirdīm par Savu prasību: 1 vai jūs visi esat izlīguši ar saviem brāļiem un māsām, ar visiem? tikai daži to ir izdarījuši… šeit Es esmu un atkal Es sūtu jums vārdu; Es vēl nenāku kā Tiesnesis, vēl ne, un, ja Es jūs norāju, tad tas ir Manas lielās mīlestības dēļ, kādu izjūtu pret jums… Es esmu greizsirdīgs Dievs, kurš gaida lūgšanas, nemitīgas lūgšanas;
ak, mīļotie bērniņi, ja vien jūs zinātu, kā Mana Sirds tiek plosīta tajos brīžos, kad jūs atliekat uz vēlāku laiku Manu ilgu piepildīšanu… Es jums saku – pavisam drīz Es nākšu Sava Svētā Gara spēkā, lai atdotu redzi aklajiem, bet atņemtu to tiem, kuri sevi dēvē par redzīgiem…
pār šo pasauli virmo dumpības gars, un tas vedina pasauli dzīvot bezdievīgu dzīvi, tādu dzīvi, kura apgāna Manu Svētnīcu; vai tad jūs visi nepiederat Manai Svētnīcai? ieprieciniet Savu Debesu Tēvu, lūgdamies par Izlīgšanu šajā pasaulē; svētīgi ir Miera nesēji, kas patiešām veicina Mieru, viņi tiks saukti par Visaugstākā bērniem;
lūdzieties, lai Mana Baznīca būtu vienota; patlaban Tā ir tik ļoti sašķelta kā vēl nekad agrāk; tā līdzinās Kainam un Ābelam, kuri būdami brāļi, bija tik ļoti atšķirīgi; vienas asinis, tomēr tik liela atšķirība; viens no viņiem bija patiess, bet otrs ne, viens no viņiem bija labvēlīgs, bet otrs – naidīgi noskaņots un Man nepatīkams; Ābels bija uzticams un dievbijīgs, bet Kains – nodevīgs un dumpīgs; arī mūsdienu Baznīcas locekļi ir divējādi – ir dievbijīgie un ir dumpinieki; Mana Baznīca ir iekšēji sadalīta;
patiesi Es jums saku – Mana Valstība ir jūsu vidū; šodien Mans Svētais Gars dveš pār jums visiem, lai atdzīvinātu to mazumiņu, kas jūsos vēl atlicis; Viņš dveš pār jums, lai dumpiniekus atgrieztu pie veselā saprāta; Mans Svētais žēlastības Gars lej pār jums Manu ugunīgo Mīlestību; Manas avis jau no tālienes pazīs Manu balsi, un drīz, pavisam drīz, Es likšu spīdēt Saviem mācekļiem;
Es, jūsu Karalis, svētīju katru no jums no Savas Sirds dziļumiem; esiet vienoti!
ΙΧΘΥΣ
1992. gada 29. novembris
(Mūsu Svētās Mātes vēstījums Filipīnām.)
Es nāku pie jums kā Māte, lai aicinātu jūs ieklausīties savā Tēvā; klausieties Viņā un dariet visu, ko Viņš no jums lūdz;
Es jums ļoti īpašā veidā esmu parādījusi Mūsu Siržu brūces; šādā veidā Es palikšu ar jums vēl pavisam neilgi, bet Es jūs neatstāšu – Es pārliecināšos, vai Gana avīm ir drošs patvērums un ganības;
pasaule atkal ir nepareizi novērtējusi Laikus, tā nespēj atpazīt arī šo Laiku zīmes; pasaule neieklausās Mūsu Abu Sirdīs, viņa tās nesaprot; pasaule Mūs atstumj… tomēr tuvu ir Stunda, kad no Augšienes atmirdzēs Gaisma, un Mūsu Sirdis kā divas blakus degošas lampas atdzīvinās šo pasauli un no tumsības to izvedīs gaismā; beigās šīs Abas Sirdis, pret Kurām pasaule tik ļoti cīnījās, gūs virsroku! pasaules valstības izzudīs, un viņu vietā nāks Mana Dēla valstība… šis laiks jau ir pavisam tuvu!
kad dosieties projām no šejienes, 1 dodieties mājās Kunga Mierā un Manā Mierā;
1 1991. gada 29. oktobra vēstījumā Kungs aicināja filipīniešus uz savstarpēju izlīgumu.
1 No baznīcas, kurā notika tikšanās.
|
Saraksts pēc alfabēta 
