|
1992. gada 15. novembris
„Ak, kaut jel manas nepatikas svērtin tiktu svērtas, un arī manas sāpes kopā ar tām tiktu liktas svaru kausos! Tad tās izrādītos smagākas nekā smiltis jūras malā… vai ir kāds brīnums, ka mani vārdi izskan aplami?” (Īj 6, 2 – 3)
Pie domas, ka varētu kļūdīties, es nodrebu šausmās! Kungs, vai es Tava Vaiga priekšā nostāšos vainīga? Tomēr es esmu ielaidusi savas saknes Tevī, mans Dievs, – es redzēju Tevi stāvam klusējot un ar izstieptu Roku. Tu līdzinājies ubagam, kurš gaida žēlastības dāvanas. Tad es sadzirdēju Balsi1 un saņēmu Vārdu2… Tos sadzirdot, mana dvēsele iekrita mana Tēva Rokās.
Ak, Dievs! Cik ļoti es Tevi mīlu!
Manu bērniņ, Manu bērniņ… cik ļoti Es, tavs Kungs, tevi mīlu! Es tevi mīlu līdz asarām… izbeidz klausīties Ļaunajā, kurš mēģina iznīcināt visas labās lietas, kuras Es tev esmu devis;
tici Manai Mīlestībai; Es nekad tevi neatstāšu 3… nekad 4… dzīvo Manā Mierā, Mierā, Kuru Es tev esmu devis, un zini, Mans bērns, ka tu nekad nepiedzīvosi lielāku Mīlestību par Manējo… ak, Manu bērniņ, pieķeries Mana tērpa malai; Es esmu šeit, Es esmu tev līdzās;
1992. gada 19. novembris
Tava verdzene ir Tavā rīcībā…
Vassula no Manas Vissvētākās Sirds, Manas Dvēseles iemīļotā, nāc pie Manis; ja piedzīvo vajāšanas – ienāc Manā Vissvētākajā Sirdī un nobaudi Manu Mīlestību; Es tevi esmu izredzējis daudzu vidū, lai tu sekotu Man pa Ceļu, kas ved pretim Vienotībai; Es tevi darīju par Savu skolnieci, pats kļūdams ne vien tavs Audzinātājs un Skolotājs, bet arī tavs Laulātais Draugs; mīļotā, kopā ar Mani tev nekā netrūks;
Kungs, vai Tu vēlies man nodiktēt vēstījumu?
Es vēlos būt ar tevi ikvienā tavas dzīves mirklī! esi Man līdzās katru brīdi! esi ar Mani lūgšanā, pierakstot Vēstījumus, pārdomājot, saņemot Mani svētajā Euharistijā… esi ar Mani adorācijas stundās, pierādi Man savu mīlestību! pierādi savas slāpes pēc Manis; pierādi savu uzticamību, paliekot mīlestības vienotībā ar Manu Sirdi; esi stingra un nelokāma, atkarīga no Mana Spēka, un vienmēr ilgojies pēc sastapšanās ar Mani; ak, maziņā, vai tu vēl neesi sapratusi? vai neesi pamanījusi, cik ļoti liela ir Mīlestība, ar kādu Es tevi mīlu? vai neesi pamanījusi Manu draudzību?
tagad, kamēr vēl esi šeit, pievieno savas lūgšanas visu svēto lūgšanām un atceries, ka Es ļoti labi zinu, kas ir tavā sirdī; Es pazīstu tavas vajadzības, Es zinu visu! jūs visi vienādi piederat Man, un, ja vien tas būtu nepieciešams, vai Es atkal no jauna neatdotu par jums Savu Dzīvību! 5 ... Es esmu šeit un sūtu Savu Garu, Kuram ir jāatgādina jums par Manas Mīlestības lielumu un jāattālina jūs no pasaules, kurai ir it viss, izņemot Mani; ikvienam no jums ir sagatavota vieta Manā Vissvētākajā Sirdī;
nāciet, vienojiet savas sirdis ar Manējo un dzīvojiet saskaņā ar Mūsu Vēstījumiem; Es svētīju ikvienu no jums, atstājot uz jūsu pierēm Savas Mīlestības Nopūtu; esiet vienoti;
1992. gada 27. novembris
miers lai ir ar tevi; tas esmu Es, Jēzus; lūdzies kopā ar Mani un saki:
„Tēvs, vienīgais, ko pašreiz es lūdzu no Tevis, ir, lai Tu stiprini manu ticību. Āmen.”
(Es atkārtoju šos vārdus kopā ar Jēzu.)
3 Kungs šos vārdus izteica gandrīz čukstus.
4 Šo vārdu Viņš nočukstēja.
5 Šos vārdus Kungs izrunāja ļoti izteiksmīgi, tie plūda no Viņa dievišķās Sirds.
|
Saraksts pēc alfabēta 
