1992. gada 11. septembris
miers lai ir ar tevi;
meitiņ, šodien Es tev vēlējos lūgt, lai tu:
- ilgstošāk atturies no ēdiena;
- atpūties, kad tev vajag, un neatliec Rožukroņa lūgšanu uz pusnakti;
- biežāk ej pie grēksūdzes; neapsoli, ka to darīsi, bet tad neizdari… labāk ir teikt: „Kungs, es centīšos tevi iepriecināt”!
tavs Karalis pazīst tavas spējas, Viņš pazīst tava grēcīguma dzelmes un tavu pārsteidzošo vājumu; skolniecīt, Skolotājs neliegs tev Savu Gaismu; Viņš tev dos pietiekoši Gaismas, lai tu pieaugtu un ietu Viņa pēdās; tas, ko ir nācies piedzīvot Skolotājam, būs jāpiedzīvo arī Viņa skolniecei; vai Es neesmu sacījis, ka „māceklis nav lielāks par savu skolotāju, nedz arī vergs – par savu kungu; māceklim pietiek, ja viņš izaug un top līdzīgs savam skolotājam, bet vergs – savam kungam; ja viņi nama saimnieku ir saukuši par Belcebulu, kā tad viņi dēvēs tā saimi?” (Mt 10, 24 – 25)
ja Mani paša radinieki ticēja, ka Es esmu zaudējis prātu, 1 tad ko gan lai sagaida no tiem, kuri ir tikai jūsu draugi? nāc, apskauj Manu Krustu un mācies no sava Skolotāja; ikreiz, dzirdot tevi lūdzamies, Mana Dvēsele priecājas;
|