1992. gada 26. augusts
Grieķija, Simi sala, Panormiti (Panormiti ir erceņģelis Miķelis.)
Es pavadīju četras dienas uz mazās Panormiti salas – tajā ir tikai dažas mājas, bet lielāko daļu teritorijas aizņem klosteris un Sv.Miķeļa baznīca. Tajā atrodas apsudrabota erceņģeļa Miķeļa ikona cilvēka augumā, tā ir ikona – brīnumdarītāja. Jutu aicinājumu turp doties, tādēļ arī aizbraucu, lai izlūgtu svētā Miķeļa aizbildniecību.
Pirms izbraukšanas uz Panormiti 8.00 no rīta Jēzus mani uzrunāja caur sapni – vīziju. Viņš neļāva man skatīties uz Sevi, bet vēlējās, lai es vienkārši izjustu Viņa Klātbūtni. Kungs nostājās man pa labi un aplika Savu kreiso Roku man ap pleciem. Tai pašā mirklī es sajutu Dieva silto un mierinošo aizsardzību. Mana dvēsele uzgavilēja! Kungs man atļāva aizskart Mani apņemošo kreiso Roku – es sajutu katru Viņa Pirkstu. Tad Jēzus atļāva man ar kreiso roku pieskarties Viņa Sirdij, Bārdai un daļēji arī Viņa Svētajam Vaigam. Ikviens no šiem mirkļiem piepildīja manu dvēseli ar neizsakāmu mierinājumu, mieru, prieku un jaunu pārliecību. Kungam pat nevajadzēja runāt, Viņa ciešā Klātbūtne izteica visu. ES ESMU ir ar mani.
(Vēlāk tai pašā dienā:)
Savu Mieru Es tev dodu;
esi pacietīga, tāpat kā Es esmu pacietīgs; Tēvs tevi mīl, un Viņš tev ir uzticējis šo misiju; nedomā, ka Es neapzinos, cik tā ir smaga; Es esmu tavs Laulātais Draugs, Kurš parūpēsies par visu, 2 Es tevi mierināšu un vienmēr būšu tev uzticīgs; Tu esi Tēva piezīmju blociņš, kurā tiek ierakstītas Viņa un Manas Mīlestības Dziesmas; neiedomājies, ka Visaugstais nespētu atrast ceļus, kā īstenot Savus nodomus tavas tautas vidū; 3 Viņš Savā Vīna Dārzā atgriezīsies ar Uguni un padzīs namturus, kuriem bija uzticējis Savu īpašumu; Viņš to atdos citiem, jo iepriekšējie šo vīna dārzu bija padarījuši par posta vietu; gadiem ilgi Es centos Viņus brīdināt ar Manis sūtīto kalpu starpniecību, kurus tie citu pēc cita nogalināja; 4 šodien patiešām Es tev saku: „akmens, ko namdari atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni;” 1 šodien par Manu Stūrakmeni ir kļuvis Mans Svētais Gars, bet ikviens, kurš pār to kritīs, sašķīdīs gabalos; ikviens, uz kuru tas kritīs, tiks satriekts;
Es jūs visus esmu ļoti nopietni brīdinājis – nepārbaudiet Mani vairs; bet tu, meitiņ, nebrīnies par savu ļaužu negribīgumu, jo neviens pravietis savā tēvu zemē netiek pieņemts, – ja tas būtu iespējams, tad viņi nebūtu kļuvuši par taviem ienaidniekiem tik tādēļ vien, ka tu esi bijusi pret viņiem patiesa;
nāc, Es svētīju tevi un tavus līdzbiedrus;
ΙΧΘΥΣ
2 Jēzus man atgādināja par vīziju, kurā biju sajutusi Viņa Klātbūtni.
3 Šovasar, Grieķijā satiekoties ar pareizticīgajiem un runājot ar viņiem par VIENOTĪBU, šķita, ka tāda vispār nav iespējama. Jutos izmisusi. Dievs man uzticēja būt par starpnieku, lai visus savestu kopā, un tas nav viegli.
4 Es sapratu, ka Kungs pie viņiem (grieķu priesteriem un mūkiem) bija sūtījis Savas izredzētās dvēseles, tomēr viņu neticība bija „nogalinājusi” Garu.
|