|
1992. gada 22. jūlijs
Kungs, kamēr mēs savstarpēji nesalīdzināmies, mēs turpinām apkaunot Tavu Svēto Baznīcu un pamazām, bet noteikti pārvēršam arī savas dvēseles drupu kaudzēs. Kad runājam par VIENOTĪBU, vai patiešām meklējam Tevi? Kad beidzot Tu iejauksies, mūs apgaismosi un dāvāsi mums žēlastību meklēt Tevi dedzīgi, no visas sirds? Vai patiešām mēs tikai melojam un izliekamies meklējam vienotību? Cik ilgi mēs Tevi vēl ignorēsim, bet Tu neiejauksies? Mēs pastāvīgi izaicinām Tevi, kad beidzot Tu izaicināsi mūs?
skolniecīt, atkārto aiz Manis šo lūgšanu:
„Dievs, Tu esi līdzjūtības pārpilns… Liec Savam Vaigam mums uzsmaidīt, lai mūs apvienotu. No Debesīm uzlūko Tavā Baznīcā valdošo sašķeltību. Mans Gans, Tavi jēri lielā skaitā iznīkst, meklēdami ganības, lai uzturētu savu dzīvību.
Kungs, ieklausies Savas Baznīcas vaidos. Šī lielā un iepriekš pasludinātā Atkrišana nolaupa Tevi Taviem bērniem. Kungs, liec nākt pār Baznīcu Godības pilnajai Dienai, kad mēs visi beidzot varētu būt viens, kā Tu to esi pravietojis.
Kungs, vairs neklusē un nekavējies, bet nāc! Nāc un nes Sev līdzi iepriekš pasludināto Dienu, liec ikvienam sadzirdēt Tavu majestātisko Balsi.
Kungs, Tu esi zināms kā žēlīgs Dievs – dāvā man žēlastību sadzirdēt un atbildi man… Es tev pateicos, jo zinu, ka esi mani uzklausījis. Āmen.”
jā, Mana Vassula, no visas sirds uzticies Man; tici Man, un Es tevi nekad neatstāšu… 2 izsaki to, kas tev sakāms! Kungs, kam vēl lai es uzticētos un kam vēl lai ticētu? Tu esi Svētais un Tu izlem, Tu esi Visvarenais – kurp vēl lai es dotos?
tev tomēr ir dota izvēles brīvība, un, pat ja tu kļūtu neuzticīga, Es vēl arvien paliktu Uzticīgs; nāc un raksti: Es norāju cilvēku, kurš pret Mani izturas kā svešinieks, Es jūsu sirdīs uzcelšu Savu Troni, lai jūs godātu Manu Svēto Vārdu, Es jūsu mazajās sirsniņās likšu atmirdzēt Savam Krāšņumam; Laiks ir gandrīz galā, un Es nāku jums palīgā, Es nāku pie apspiestajiem, un atgriezīšos pa ceļu, kuru esmu uzsācis; Godības vainagots Es ienākšu Savā Pilsētā; Es jau nāku, tādēļ esiet gatavi Mani sagaidīt;
ak, bērniņi, Es jūs aicinu! Mans sauciens sasniedz katru un satricina zemes pamatus… cik ilgi jūs vēl domājat gulēt? kad beidzot jūs modīsieties no Savas apātijas un miega? nelaime jau klauvē pie jūsu durvīm un miega dēļ tā var jūs pārsteigt – pēkšņi un neatgriezeniski, un vai jūs joprojām paliksiet neziņā? bet paskatieties, Kurš ir Tas, Kurš noliecas pie jums, Kurš klauvē pie pašām jūsu sirds durvīm… Manējie, atveriet Man, Manu Sirdi plosa sāpes Mīlestības trūkuma dēļ, Manas lūpas dēļ ir izkaltušas un pārklājušās ar čulgām – Man pietrūkst Mīlestības!
atverieties savam Svētajam un mieriniet Viņu, tāpat kā Viņš mierina jūs; Es stāvu pie jūsu durvīm – neatsakieties Mani pieņemt… ja vien jūs atļausiet Man ienākt savā sirdī, Es jūsos likšu izvirst Avotam, jo jūsu dvēsele būs Mani atzinusi par savu Pestītāju; Es atveldzēšu jūsu nožēlojamo postažu, un jūs uzplauksiet kā Vīnakoka zars un nesīsiet augļus;
nāc, meitiņ; Es, Jēzus, svētīju tevi, jo tu atļauj Man lietot tavu roku;
ΙΧΘΥΣ
2 Jēzus paskatījās uz mani ļoti nopietni un tad turpināja runāt.
|
Saraksts pēc alfabēta 
