|
1992. gada 23. aprīlis
Mans Dievs, racionālisms, modernisms, sektas un ateisms ir pārpludinājuši šo pasauli un aizēnojuši Tavu Godību, tie ir apgānījuši Tavu Svēto Templi un zaimojuši Tavu Svēto Vārdu. Tavu Svētnīcu viņi ir pārvērtuši par drupu kaudzi, bet aiz sevis par laupījumu maitasputniem ir atstājuši Tavu bērnu mirušās miesas… Cik ilgi, Kungs, Tu kavēsies? Vai ilgi vēl?
GANS!
Kur Tu esi?
Atkrišana plosa Tavas avis, un racionālisms uzbrūk Tavam ganāmpulkam… Kungs, ātri un maigi iejaucies – jo vairs jau nav kur mūs nospiest vēl zemāk. Dievs, mūsu Pestītāj, palīdzi mums Sava svētā Vārda dēļ! Mēs taču esam Tava tauta, Tava ganāmpulka avis…
Gans?
Cik gan vēl ilgi?
Kādēļ Tu kavējies? Kungs, pārstaigā šīs nebeidzamās drupas: bezdievība auro tur, kur agrāk mājoja Tava Sirds, un tā ir nolēmusi iznīcināt visu, ko ir radījušas Tavas Rokas.
Mans Gans, skaļā balsī es saucu uz Tevi, mūsu spēki ir galā – cik ilgi mums vēl jāgaida? Ir pienācis laiks apžēloties par mums, dzirdi mūsu nopūtas, un lai mūsu sauciens aizsniedz Tevi!
dvēsele, Es, tavs Gans, esmu noliecies no Savas Mājas vietas, no Debesīm Es esmu uzlūkojis zemi, lai sadzirdētu Savu avju nopūtas un steigtos izglābt nežēlīgai nāvei nolemtos; tā kā
Mans Vārds
ir kļuvis par tavu kāju spīdekli, par gaismu uz tavām takām, tādēļ Es to izplatīšu tālāk, ikvienā tautā, ietērpdams jūs visus Savā pārdabiskajā Gaismā, lai jūsu gājiens būtu netraucēts un skrienot jūs nepakluptu;
Es mīlu tos, kuri mīl Mani, un tie, kuri dedzīgi Mani meklē, Mani arī atradīs! Es jums esmu dāvājis Savu Sirdi, lai jūs to mīlētu, tādēļ mīliet Mani, un Es darīšu jūsos lielas lietas;
maziņā, Mana Atgriešanās ir daudz tuvāk, nekā jūs domājat; Es, Mana Vassula, nāku, lai valdītu katrā sirdī; Es tevi esmu uzklausījis, tādēļ neļauj savā sirdī ienākt nedz nemieram, nedz ciešanām – nekas nevar nostāties starp Mani un tevi; Mana mīļotā un Mana līgava, Es tevi lūdzu, esi pastāvīga un tici, lai varētu pieaugt Manī;
Es tevi svētīju, dzīvo Manī;
ΙΧΘΥΣ
|
Saraksts pēc alfabēta 
