|
1992. gada 18. aprīlis
„Viņa mute plūst pāri no lāstiem, no viltus un varmācības, ar savu mēli viņš rada postu un bēdas. Viņš slēpjas attālākās sētās un nokauj nevainīgo, kad neviens to neredz.” (Ps 10, 7 – 8)
ak, Mans nabaga grēcīgais instrument, pieaudz Manā Mīlestībā; Es tevi esmu pieņēmis par Savu bērnu, tādēļ esi Manā Mīlestībā un audz tajā; tu ēdīsi no Manām Bagātībām, lai spētu atklāt un pagodināt Mani;
Manas Dvēseles svētītā, raksti:
ik vietā, kur virsroku ir ņēmušas aizdomas un racionālisms, tur parādās arī strīdi un sāncensība; šie cilvēki dzīvo prāta tumsā un tiem nav saprotami Mana Gara Darbi; meitiņ, viņi vēl nav aptvēruši Manu Skaistumu...
Manu bērniņ, Es esmu izvēlējies tavu sirdi par Savu Piezīmju blociņu, lai tajā ierakstītu Mīlestības dziesmu visiem Saviem bērniem; Es tevi esmu darījis par Mīlestības Dziesmu; Mani Vārdi nav tikai iespiesti burti, Mani Vārdi tevī ir dzīvi un ir Gars; Es tev esmu devis veselīgu mācību;
nesatraucies par tiem, kuri nāk pie tevis ar nebeidzamiem iebildumiem pret Manis teikto, neraizējies par tiem, kuriem ir mānija par visu uzdot jautājumus un apstrīdēt katru vārdu; šie cilvēki ir Kārdinātāja laupījums – viņi, dodot vietu Kārdinātājam, atļauj viņam sagūstīt sevi ambīciju slazdos; uzliec rokas šiem cilvēkiem un svētī viņus „Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”, tā tu Mani pagodināsi un dāvāsi Man pienākošos cieņu;
ΙΧΘΥΣ
|
Saraksts pēc alfabēta 
