Svētais Gars, mans svētais Ceļabiedrs un mans Draugs…

Jēzu – mana Gaisma,
Jēzu – Mans Vadoni,
es Tevi mīlu, jo Tu man esi parādījis Ceļu.
Svētais Gars, mans svētais Ceļabiedrs un Draugs,
čukstus Tu man esi devis padomu un gudrību,
čukstus Tu mani esi mierinājis…
Es Tevi mīlu,
jo Tu esi atļāvis manām acīm redzēt, bet ausīm – dzirdēt.
Es Tevi pielūdzu,
jo Tu mani esi augšāmcēlis.
Tu, ak svētā Debesu Manna,
esi kļuvis par manu dienišķo Maizi,
Tu esi mierinājis manu postā pamesto un samaitāto dvēseli.
Šai tuksnesī, kurā es mājoju,
Tu turpini rūpēties par mani
un esi nomodā par manām vajadzībām.
Visas cilvēces apdzisušajās dzirkstelēs
Tu atkal no jauna uzpūt Savu Dāvanu kvēlojošo liesmu,
tādēļ, Tavas Vissvētākās Trīsvienības godam,
dari mūs paklausīgus Taviem norādījumiem un
lai ka Tavs Likums kļūtu par mūsu iepriecinājumu.
Amen.

1993. gada 18. maijs