Ak, steidzies man palīgā!

Žēlsirdīgais Tēvs, pacel mani pie Savām Krūtīm
un veldzē manas slāpes mūžīgās Dzīvības avotos!
Tad, saņēmis šo žēlastību, es zināšu,
ka esmu ieguvis Tavu labvēlību.
Tēvs, steidzies man palīgā
vēl pirms šī Stunda nāk pār mani –
dziedini mani, jo esmu grēkojis pret Tevi.
Tēvs, Tavas lūpas klāj Žēlastības rasa,
bet Tava Sirds ir degošais Mīlestības Ugunskurs,
Tavas acis – divas, visu sadedzinošās Uguns Liesmas.
Ak, Tēvs, Tavs Skaistums ir pati Pilnība,
Tava Majestāte un Mirdzums
liek nobālēt pat visspožākajiem no Taviem eņģeļiem.
Tu esi bagāts tikumos un žēlastībā, tādēļ, pienākot Stundai,
neapslēp no manis Savu Svēto Vaigu.
Nāc un dāvā man Savas Mīlestības eļļas svaidījumu –
Kungs, uzklausi manu lūgšanu, ņem vērā manu saucienu –
Man ir jāpiepilda Tev dotie solījumi.
Mūžīgais Tēvs, lai gan man nākas peldēt pret straumi,
es uzticos,
es zinu,
es ticu,
ka Tavas rokas mani satvers, lai izvilktu laukā no šīs straumes.
Ak, es tik ļoti ilgojos ielūkoties Tavā Svētnīcā
un Derības Šķirstā ieraudzīt Tavu Godību.
Mana dvēsele tik ļoti vēlas ieraudzīt Debesu Jātnieku –
Uzticamo un Patieso, un Taisno, Kurš sadedzinās pasaules netaisnību.
Nāc, Kungs un ietin mani Savā Apmetnī –
ikviens zina, cik nesavtīga ir Tava Mīlestība!
Tēvs, neatgrūd mani,
kā es to būtu pelnījis savu grēku dēļ,
bet gan palīdzi man, dāvā man Dienišķo Maizi,
pasargā mani un attālini no manis odzes dzeloni.
Dari mani par Tava Nama mantinieku,
par Gaismas bērnu, par Pirmā un Vispilnīgākā Mocekļa
nevainojamu attēlu!
Tad es spēšu Tevi godināt un slavēt mūžīgi mūžam.
Amen.”

1991. gada 19. septembris