Manu bērniņ, Dieva Svaidītais ir tavs gans, un Viņš pats tevi gana un paver tev ceļu; tu esi ietērpta Manās Svētībās, tādēļ vienīgais, ko sagaidu no tevis, ir tas, lai tu kļūtu par Manis dotās Mīlestības kanālu tautām; dvēselīt, atļauj Man tevi lietot, Tētis tevi nes Savās rokās; Es Esmu ir tev līdzās;

paraugies uz Mani, – ko gan Es nebūtu gatavs izdarīt tavā labā... un tu, vai tu varētu izteikt tos pašus vārdus?

tad celies un turpini liecināt; tavs skrējiens vēl nav galā, bet nezaudē sirds drosmi, jo Es esmu tev līdzās un vēlos iedrošināt tavu mazo sirsniņu; tavas potītes ir sasaistītas ar Manējām, bet Manas lūpas ir pielipušas pie tavām ausīm, vēloties atgādināt, ka tu neesi lielāka par savu dievišķo Skolotāju; vai viņi tevī, Manā skolniecē, necirtīs tās pašas rētas, kuras ir atstājuši Manā, tava Skolotāja un pirmā Mocekļa, miesā?

Manu meitiņ, mīli Mani, bet Es turpināšu izliet pār tevi Savas Vissvētākās Sirds bagātības, visu to, ko biju īpaši taupījis jūsu Laikiem; Es reiz sacīju, ka Laiku beigās no Savas Vissvētākās Sirds Es darīšu vēl nebijušus darbus, kuri jūs izbrīnīs un atklās Manas Sirds mirdzošo Godību; Mani vārdi ir saldāki par medu, tādēļ Es esmu solījis, ka, pilnībā un pārpilnībā atklājot Savu Vissvētāko Sirdi, Es savaldzināšu sirdis un pievilkšu tās pie Sevis; uzticies Man, jo visam savā laikā ir jātiek piepildītam; Manu bērniņ, neļauj nevienam tevi pievilt, jo Mana Dāvana sevi ir jau pierādījusi; Es tevi svētīju; Gudrība turpinās savu labo darbu tevī;