6. Veronika noslauka Jēzus Seju.

“Es tiem atļāvu kronēt Mani ērkšķiem, Es viņiem atļāvu Sevi izsmiet un apspļaudīt Manu Svēto Vaigu, (1989. gada 3. martā) bet tad pēkšņi Es sajutu kādu to noslaukām… (1986. gada 9. novembris) jā, Vassula, palūkojies Manā Vaigā – kad būsi Mani redzējusi, mierini Mani; pasaki arī citiem, ka Man nevajag daudz, lai Es saņemtu mierinājumu; nāc un slavē Mani ar savu mīlestību;” (1987. gada 7. jūnijā)

„ja vien jūs apzinātos, ka tikai viens laipns skatiens, pavisam īss nožēlas brīdis, neliels sevis izvērtējums – ar to pietiek, lai Es piedotu un apžēlotos; tikai neliels smaids, uzlūkojot Manu Svēto Vaigu – un Es piedotu un apžēlotos; Es pat nepaskatītos uz Savām Brūcēm, bet gan nekavējoties izdzēstu jūsu netaisnības un grēkus; viens pilnīgas nožēlas brīdis – un Debesis svinētu jūsu atgriešanos, jo jūsu smaids un laipnais skatiens Manā priekšā ir kā vīraks, bet grēku nožēla ir kā jauna dziesma, kas paceļas Mana Troņa priekšā;” (1989. gada 29. augusts)