2. Jēzus ņem Savu Krustu
(Mt 27.31; Mk 15.20; Lk 23.26; Jņ 19.17)

„manas kājas tika sasietas ar auklām un viņi pavēlēja Man doties uz krusta pusi; tā kā kājas bija sasaistītas un Es nebiju spējīgs paiet, tie aiz matiem vilka Mani pa zemi, raudami krusta virzienā; sāpes bija neciešamas, šaustīšanā savainotā miesa no vilkšanas pa zemi atdalījās no ķermeņa; beidzot viņi atraisīja virves, ar sitienu palīdzību lika Man piecelties un uzkrāva Man plecos krustu; acis aizmigloja no ērkšķiem ievainotās galvas plūstošās asinis, tādēļ Es pats nebiju spējīgs pamanīt krustu, un kareivji, to pamanījuši, paši uzkrāva krustu Man uz pleciem, vienlaicīgi stumjot Mani uz vārtu pusi; cik smags bija šis krusts! ceļu uz vārtiem norādīja saņemtie sitieni, es centos kaut ko saskatīt, bet asinis dedzināja acis…” (1986. gada 9. novembris)

Tu nesīsi Miera un Mīlestības Krustu… Tomēr – lai nestu Manu dārgo Krustu, meitiņ, tev nāksies ļoti daudz upurēties; esi stipra un nes Manu Krustu ar mīlestību; tu būsi līdzdalīga gan Manā Krustā, gan Manās ciešanās;