|
1991. gada 8. jūlijs
(Vēstījums, kurš jānolasa ieslodzītajiem Kanzasas cietumā.)
redziet, tas esmu Es, Jēzus no Nācaretes, kurš nāk pie jums, lai jūs uzrunātu ar šī trauslā instrumenta starpniecību;
Es jums saku: pasaule vēl pilnībā nav iepazinusi mieru, ko Es jums atstāju, jo tā ir noraidījusi Manus Taisnības Ceļus; Es esmu sacījis, ka pasaulē jums būs bēdas, tomēr jūs neesat vieni, NEKAD neesat vieni; Es esmu pie jums katrā jūsu dzīves mirklī; Manas Dvēseles mīļotie – Es esmu tik ļoti klātesošs! šodien Es sūtu pie jums šo Savu instrumentu līdz pat jūsu durvju slieksnim; viņa nav pie jums tādēļ, ka būtu to izvēlējusies, nē, Es esmu izvēlējies viņu atsūtīt pie jums; un tomēr viņas lasītie vārdi ir tie, kurus Es vēlos jums pateikt;
Mani bērniņi, Mana atgriešanās ir nenovēršama; Es atkal nākšu pie jums; Mīlestība jūsu vidū atgriezīsies kā Mīlestība; Es to jums esmu sacījis vēl tagad, pirms tas ir noticis, lai, redzot Manus Vārdus piepildāmies, jūs spētu tiem ticēt; nāciet pie Manis tādi, kādi esat, un negaidiet, kamēr būsiet svēti, lai iekristu sava Pestītāja Rokās; nāciet pie Manis tādi, kādi jūs esat, un Es piedošu grēkus, kuri tik ļoti sasaista jūsu dvēseli;
ak, radība, Žēlsirdība noliecas līdz pat jums; tuvojieties Man un nebaidieties no Manis; cilvēkam nav lielākas mīlestības kā atdot Savu Dzīvību par saviem draugiem, un jūs esat Mani draugi; nesakiet: „ko lai es saku, ko lai runāju? es kliedzu no rīta ausmas līdz pat naktij un visu nakti līdz pat rītausmai, un tomēr neviens nedzird manus lūgumus… vai jel kāds mani vispār sadzirdēs?” tomēr Es tev saku – Es, dzīvais Dievs, esmu tevi sadzirdējis; Es esmu ienācis tavā istabā, nesdams plaukstā Savu Sirdi un tev teikdams: „Manu bērniņ, Es tevi mīlu, un Es atnesu tev Savas Svētības, kurām ir jāuzplaukst tavā sirdī”;
Mans dēls, ņem Manu Vissvētāko Sirdi – tā visa ir tava; ņem šo Sirdi, kura tevi mīl, neatsakies no Tās; Es esmu Tas, Kurš tevi mīl visvairāk;
skaties, Manu bērniņ, ja tu redzi pēdas, kuras nav Manējās, – neseko tām, jo tās var tevi aizvest vienīgi nāvē; Mans bērniņ, Manis iemītais ceļš rāda, ka Es pa to esmu gājis kailām kājām, to ir iekrāsojušas Manas Asinis un iesmaržinājušas mirres; bērniņ, piecas Brūces Manā Miesā atkal ir plaši atvērušās, un Mans Apmetnis piesūcies ar Asinīm; šīs paaudzes netaisnības un grēku dēļ Es esmu tērpies maisa drēbēs un skrandās, bet Manas Lūpas mīlestības trūkuma dēļ ir izkaltušas sausākas par pergamentu; pietrūkst mīlestības; šī paaudze krāj vienu nodevību pēc otras un nerimtīgi ved Mani atpakaļ, lai Es tiktu atkal sists Krustā;
Mana Sirds meklē tieši tevi, jo tieši tu vari Mani mierināt; tu esi tas, kas vari kļūt par dziedinošu balzāmu Manām Rētām; pēc tevis, Mans mīļotais, sauc Mana Sirds, lai tevi aizsniegtu, nāc, Es, Jēzus, nesīšu tevi uz Saviem pleciem un aizvedīšu tevi uz Savām Mājām, kuras ir arī tavējās;
piekrīti draudzībai ar Mani, un Es kļūšu par tavu Svēto Ceļabiedru ikvienā tavas dzīves dienā; Es, Kungs, neatņemšu tev nevienu žēlastību vai svētību;
no Savas Vissvētākās Sirds dziļumiem Es svētīju jūs visus; Es, Dievs, esmu ar jums;
ΙΧΘΥΣ
|
Saraksts pēc alfabēta 
