1991. gada 22. jūnijs
Ak! Mīlestība un Žēlsirdība nemitīgi mani pārklāj un mani svētī. Gudrība ir mana personīgā skolotāja, tā māca gan mani, gan citus.
Tava svētā un nemitīgā Klātbūtne man līdzās dāvā man drošības sajūtu, cerību un drosmi. Ak, Jahve, mans Tēvs, es tik ļoti ilgojos pēc Tevis! Jahve, mans Tēti, Tu esi savaldzinājis visu manu būtību.
Es tev esmu sludinājis Savas Zināšanas, mācies no tā, kas nāk no Manas Mutes, tas ir par brīvu; kādu dienu tu savu garu atdosi Manās Rokās…
Kungs, kā Tu ar Savu Žēlastību esi savaldzinājis un apbūris mani, tāpat savaldzini ar Savu Žēlastību arī visu pasauli – pagānus, bezdievjus, bet it īpaši tos, kuri savas gudrības dēļ uzskata sevi par dieviem un par vienlīdzīgiem ar Tevi.
Es nākšu viņiem palīgā; pašreiz viņi bezpalīdzīgi guļ, sagūstīti Sātana tīklos, bet tev ir jālūdzas par saviem brāļiem, lai Es arī viņiem varētu atklāt Savu Svēto Vaigu;
|