|
1991. gada 23. maijs
Jahve, mans Dievs!
Tu izlej pār mani Savas smaržīgās eļļas, esi slavēts, mans Jahve!
Tu esi mans, bet es esmu Tava, tādēļ ļauj man atdusēties uz Tava pleca… Cik necienīga es esmu, kā vēja pūsma, kas aizvējo nepamanīta un negriežas atpakaļ, putekļu saujiņa, kuru aizskalo pirmās lietus lāses.
Atļauj man būt Tava Spožuma klātbūtnē un izved mani, Mīļotais, ar jūtīgu roku cauri šim tuksnešainajam klajumam.
Vassula, neskatoties uz to, ka esi grēciniece, Es caur tevi uzrunāšu tautas, lai liktu tavai paaudzei izteikt Man slavu;
– Paaudze, Es Pats tevi ganīšu;
meitiņ, Es nāku ikreiz, kad tu Mani aicini; Es nokāpju no Sava Troņa līdz pat tevim, Es nonāku tavā istabā, lai sastaptos ar tevi; ciešanām pakļauta, tu esi satvērusi Manu bezgalīgo Mīlestību; priecājies! priecājies, ka tavs Karalis dzird tevi ikreiz, kad tu atver savu muti un aicini palīgā Viņa Svēto Garu; Mans bērniņ, piesauc Manu Vārdu, un Mīlestība apēnos tevi pilnībā un kļūs par tavu Ceļabiedru;
iepriecini Savu Karali un atļauj Viņam vēlreiz dzirdēt Sava nabadzības pārņemtā bērna solījumus;
(Es piecēlos un atkārtoju savus Jēzus Sirdij jau agrāk dotos solījumus.)
Manas Vissvētākās Sirds Vassula, Es pieņēmu tavu veltīšanos Man, un tavs upuris ir ļoti tīkams Mani Sirdij; godā Mani, Savu Kungu, paliekot bijības un uzticības pilna Manā priekšā; Es esmu tas, kurš tevi atalgo;
|
Saraksts pēc alfabēta 
