1991. gada 3. maijs
Kungs, izmērcē mani Savā Svētajā Garā! Nāc un pārpludini mani tik ļoti, lai ienaidnieks manī vairs neatrod vietu. Lai Tavs Svētais Gars nosēžas visdziļākajos manas dvēseles nostūros, apūdeņo tos un piepilda ar Tavām Bagātībām, kuras nav no šīs pasaules. Dievs, esi slavēts!
Es Esmu ir ar tevi, saņem Manu Mieru; Es nonācu lejup, tavā istabā, un kļuvu par tavu draugu; vai atceries? agrāk Es taču biju tev svešinieks, un redzi nu – Manas Mācības iecēla tevi Manā Sirdī, un šodien Es tavu sausumu esmu pārvērtis auglīgā augsnē; Manu dūjiņ, tu esi Mans iepriecinājums, Mana maziņā, Es tevī dzīvoju; tu esi Mans pagalvis, uz kura varu atpūsties; pagodini Mani un atjauno Manu Namu; pagodini savu Tēvu, kurš ir Debesīs, izturēdamās pret Viņu kā pret Karali;
ak, Manu meitiņ, Manas lūpas ir izkaltušas no Mīlestības trūkuma, Es esmu izslāpis pēc Mīlestības, apklāj Manas Brūces ar savu mīlestību, izrauj Manus ērkšķus un mierini Mani, slavē Mani ik brīdi no visas sirds; sarunājies ar Mani, negaidīdama rītdienu, iepriecini Mani, paliekot pavisam maziņa; Mana Vassula, atļauj Man izmantot tavu rociņu, ziedo Man savu laiku, bet Es piepildīšu tevi ar dzīvinošo Ūdeni no Mana Avota un brīnišķīgiem, cilvēka prātam neaptveramiem Dārgumiem;
Es, Kungs, darīšu Sevi par Troni tevī, lai valdītu pār tevi; tā kā esi tam piekritusi, tad Es atļaušu Sev sekot Savas Sirds spēcīgajām jūtām – Es tagad esmu Savā Īpašumā, tādēļ varu rīkoties ar tevi pēc savas labpatikas;
bieži Mani slavē un svētī; Mīlestība ir ar tevi;
ΙΧΘΥΣ
|