|
1991. gada 13. aprīlis
Kungs, savā lūgšanu grupā mēs apspriežam vienīgi šķelšanos pareizticīgo un katoļu vidū un esam nonākuši pie secinājuma, ka tā patiešām ir skandaloza! Kā gan tas var būt, ka mēs, kristieši, vēl arvien esam sašķēlušies un turklāt šī šķelšanās turpinās, tai ir dziļas saknes, bet savā būtībā tā ir pilnīgi absurda!
Kristieši viens otrā nemitīgi saskata sāncenšus, un daudzos vēl arvien ir dziļas dusmas un ienaids pret brāļiem. Kā gan ir iespējams runāt par vienotību, ja mūsu sirdīs vēl arvien mājo tik sens strīds? Vai mēs varam sastapties ar Tevi vaigā un teikt, ka esam samierinājušies ar saviem brāļiem, vai varam ar tīru sirdsapziņu nākt pie Tava altāra un upurēt Tev upurus? Nē, kamēr mēs neesam samierinājušies un atraduši to, kas mūs vieno Tavā svētajā Vārdā, mēs nespējam nākt pie Tevis ar tīrām sirdīm.
Zinādami, ka Tavas, dārgais Kristu, vislielākās ilgas ir VIENOTĪBA, mēs vēl arvien stingri turamies pie barjeras, kas mūs atdala. Mēs nespējam būt pietiekami godīgi, lai atzītu, ka nespēsim noliekties tik ilgi, kamēr domāsim, ka Patiesība un Ticība piemīt tikai mūsu konfesijai. Vai mēs neesam sapratuši, ka Tava Līgava būtu daudz skaistāka, ja mēs apvienotos? Baznīca varētu kļūt daudz spēcīgāka un varenāka, piedzīvot daudz izteiktāku izaugsmi! Cik gan daudz vairāk augļu tā spētu nest!
Patlaban Baznīca atrodas tādā kā sastinguma stāvoklī. Vai varam godīgi pateikt, ka Baznīca aug, aicina pie sevis arvien vairāk dvēseļu, ja ik dienas mēs redzam, kā tās viena pēc otras pamet Tavu Līgavu, un sāk sekot dažādām otršķirīgām filosofijām un ezotēriskām mācībām, kā, piemēram, New Age, Jehovas lieciniekiem un tamlīdzīgām. Tomēr man liekas, Kungs, ka visi šie cilvēki patiesībā meklē Tevi, tāpēc palīdzi viņiem Tevi atrast!
ak, Manu dūjiņ, Es tevi neesmu mācījis veltīgi… viņi vēl nav sapratuši, ka, lai viņus apvienotu, Man ir vajadzīgas viņu sirdis; lai Savas Baznīcas iekšienē Es to atjaunotu kā vienu Baznīcu, Man ir vajadzīgas viņu sirdis – vienotībai ir jānāk caur sirdīm;
redzi, Es esmu tevi pilnvarojis liecināt cilvēkiem, kuri nav tavējie; bet daudzi no tavējiem vēl nav izpratuši, kādēļ Gudrība ir tevi sūtījusi pie svešiniekiem, daudzi no tavas tautas domā, ka tu esi pakļāvusies svešiniekiem; tie nav sapratuši, ka Es, Kungs, esmu vienojis tavu sirdi ar viņu sirdīm; Manu bērniņ, tev patiešām ir jānes divkāršs krusts, jo arī daži no svešiniekiem nemitīgi izaicina tevi kļūt par vienu no viņiem;
liekot tev palikt tur, kur tu jau esi, Es abām pusēm mācu, kā jums būs jāapvienojas, un kāda vienotība tā būs; vienotība nenozīmē meklēt savstarpējās atšķirības, vienotība nozīmē dalīties svētajā Komūnijā un ticēt Manai Klātbūtnei Euharistijā; vienotība, Mans bērns, nozīmē dalīties vienam ar otru savās bagātībās;
„Kungs, kad mēs tiesājam, iemāci mums būt laipniem kā Tu, bet, kad tiekam tiesāti, – iemāci mums žēlsirdību.” (Gudr 12, 22).
ak, Manu bērniņ, tavs skrējiens vēl nav galā, tomēr atceries, ka tev priekšā esmu Es un tev blakus ir Mana Svētā Māte, lai tevi iedrošinātu, un pie papēžiem ir tavs sargeņģelis, lai tevi pasargātu; uzklausi Mani: vadītājam brāļu vidū ir jāizrāda tam pienākošais gods, tādēļ cieni Manu Pēteri – tas ir tikai kā atgādinājums par Visaugstā Klātbūtni;
Tagad zinu, ka nekad netikšu atstāta, jo Tu esi atvedis manu dvēseli pie Sevis. Es izstiepu savas rokas pretim Debesīm, un Tu mani pacēli pie Sevis – mana dvēsele priecājas Tevī! Ak, dari maniem brāļiem to pašu, ko esi darījis man!
Savā Sirdī, meitiņ, Es iecelšu ne tikai tavus brāļus, bet arī tos, kuri Mani līdz šim nav pazinuši, Es iecelšu Savā Sirdī; tādējādi Žēlsirdība un Žēlastība nāks arī pagānu vidū, jo arī viņi ir daļa no Manas radības; meitiņ, visiem ir zināms, ka Es aizstāvu nabagu un nepametu grēcinieku…
nāc tagad un vēlreiz noglāsti Mani ar saviem maigajiem vārdiem, kas nāk no tavas sirds, atkārto tos Man;
Kungs Jēzu, lieto mani, lai nožāvētu Tavas asaras, Kungs Jēzu, lieto mani, lai izraudātu Tavas asaras.
Vissvētākā Sirds, lieto mani, lai mierinātu Savu Sirdi, un lieto mani, lai izrautu ērkšķus, kuri tik sāpīgi duras Tev Galvā un Sirdī.
Kungs Jēzu, izmanto mani par Savu pagalvi… Mīļais un Maigais Jēzu, lieto mani ikvienā veidā, lai es būtu Tev patīkama un varētu Tevi mierināt, es ļoti vēlos likt Tev pasmaidīt!
Es tevi lietošu, ja tu Man upurēsi arī savu gribu;
Es upurēju Tev, Jēzu, savu gribu, savu sirdi, savu dvēseli, savu garu un miesu – es Tev atdodu sevi visu.
Mīlestība tevī paveiks savu darbu, un Mans Miers valdīs tavā sirdī, Mans Tēls atspoguļosies tavā dvēselē, bet tavs gars pielūgs Mani saskaņā ar Manu Garu; tava miesa atgrūdīs visu nesvēto, jo Es to pārveidošu un darīšu svētu Savā Godības pilnajā Miesā, un tu kļūsi par Manu altāri; tu būsi līdzdalīga gan Manās ciešanās, gan arī Manā priekā; Es turpināšu tevi mācīt, un tu liecināsi ne tikai par Krustā sisto Jēzu, bet arī par augšāmcēlušos un uzvarošo Kristu;
Es ikvienam atgādināšu, ka zīmes un brīnumi arī ir Mana daļa;
tagad nāc;
|
Saraksts pēc alfabēta 
