Es Esmu; Mīlestība ir tev līdzās, Mīlestība ir nesavtīga; atceries par Manu Klātbūtni, un tu nestostīsies; meitiņ, nāc un kopīgi lūgsim Tēvu:

„Tēvs, lai arī zemi vēl arvien pārklāj tumsa, Es tomēr zinu, ka pār mani ir Jahve, Visaugstais Dievs, Kurš redz Savus bērnus tumsībā, un Viņš apžēlosies par tiem. Viņš nāks Savā Godībā un Spēkā, lai pārvērstu šo draudīgo nakti visgaišākajā dienā. Miers un Mīlestība mūs piepildīs, un mūsu dvēseles tiks piepildītas ar Viņa Gaismu.

‘Es Esmu’ atgriezīsies,

‘Es Esmu’ atnāks atpakaļ,

‘Es Esmu’ būs ar mums,

Lai ir slavēts Visaugstais! Āmen.

Maziņā, Es Esmu; ik reizes, kad Mani piesauc, Mana Sirds palecas aiz prieka; Manu bērniņ, ja vien tu spētu to saprast... tu Man vaicāji, vai tev būtu jāuzņemas šie misijas izbraukumi, kuri līdzinās pašreizējam; jā, tas ir nepieciešams, Vassula, nevis tādēļ, ka tu Man būtu vajadzīga, bet liecināšana Manā Vārdā pagodina Mani un šķīstī tevi; ziediņ, Es tev došu vajadzīgo spēku un vārdus; izturies pret Mani tā, kā Karalis to ir pelnījis; izturies pret Mani tā, kā ir jāizturas pret savu Svēto; Es Esmu ir kopā ar tevi; nāc pie Manis – tu esi Manis izglābtais bērns, nāc; taviem soļiem ir jāseko Maniem soļiem, tavām pēdām – Manām Pēdām līdz pat tavas misijas noslēgumam; mēs, mums?

tad nāc pie Manis, cik vien bieži iespējams, un Es ikreiz tevi piepildīšu; pieliec Man savu ausi, Mans bērns, lai Es tev spētu iemācīt saklausīt Manu Balsi; iepriecini Mani, Mans bērns, un tu uzplauksi un nesīsi augļus Manī; Mīlestība ir ar tevi un tevi svētī;

ak, jā! tu atkal esi pie Manis; Es vēlos papildināt tavu šīvakara uzrunu; Es Pats ienesīšu skaidrību daudzās lietās; atkārto pēc Manis:

„Jēzu, pieskaries manai sirdij! Tu esi mans Prieks – uzrunā mani, vadi mani, dari mani pazemīgu. Āmen.”

arvien iepriecini Mani un slavē Mani; Es tevi mīlu un tādēļ atstāšu Savu Krustu tev uz pleciem; Es pats to esmu nesis līdz galam, tādēļ pagodini Mani, reizēm nesot Manu Krustu, lai dotu Man atpūtu; nāc;

ΙΧΘΥΣ