Es esmu;

nāc un esi Mans mierinājums, nāc un esi Mans iepriecinājums, sniedz Man atpūtu; Es tevi esmu radījis, lai varētu būt tev Viens un Vienīgais tavā sirdī; Es esmu tevi radījis, lai tu izņemtu ērkšķus, kas caurdūruši Manu Miesu; Es esmu tevi radījis būt par Savas Sirds upuri; Es tevi neprātīgi un dedzīgi mīlu – pieņem Manu Mīlestību, pieņem Manas Zināšanas, ar pacietību pieņem visus pārbaudījumus, neskaties uz tiem ar nicinājumu; Es pieņēmu Savu Krustu ar lielu Mīlestību un paklausībā, Es izdzēru Savu Kausu līdz pat pēdējai lāsei; Es to izdarīju aiz Mīlestības un paklausot Sava Debesu Tēva gribai;

Es cenšos tev iemācīt mērenību, Manu meitiņ, un, ja tu Manī klausīsies, tad arī daudz ko iemācīsies; Manas Acis nemitīgi noraugās tevī, sargājot un svētījot tevi; nav neviena, kurš tevi mīlētu tik ļoti kā Es, tādēļ, Manu meitiņ Vassula, nebaidies no Manas disciplīnas, jo tā tevi noturēs Manā virzienā; tā tev atklās Manu Darbu varenību, to spožumu un diženumu; tu iepazīsi Manas Sirds bagātības un visu apņemošo Manas Mīlestības Liesmu; vai Es jebkad esmu tevi atstājis? vai Es kādreiz esmu pretojies taviem saucieniem, kad biju tev vajadzīgs?

 - svētītās tautas un svētītie ļaudis! visa svētītā radība! kā gan var būt, ka jūs pretojaties Manai Mīlestībai un staigājat maldu ceļus, kļūdami par viegli iegūstamu Sātana laupījumu! kā gan jūs atļaujaties veltīgi piesaukt Manu Vārdu? paaudze, tevī mājo dumpības gars, kurš tevi mudina tikai uz baudkāru dzīvi, bezjēdzīgu un bezdievības pilnu eksistenci, kurā svētumu ir aizvietojusi samaitātība un izvirtība; ak, paaudze! kur ir pazudusi Zīme starp Mani un tevi? ko tu ar to esi izdarījusi? kur ir pazudusi tava ticība Man? kā gan tu esi atļāvusi sevi pierunāt atteikties no Manis? vai agrāk nekad neesi dzirdējusi, ka, jo vairāk tu tuvojies Man, jo vairāk Es tuvojos tev?

cieši lūkojies Manī un neskaties ne pa labi, ne pa kreisi; ļauj Man kādu dienu tev sacīt: Mans bērns, tu esi laipni aicināta ienākt sava Tēva Mājās, tu esi bijusi Man dziedinoša un nomierinoša smarža, tu esi turējusi Manu Likumu un dzīvojusi svētu dzīvi; tu esi bijusi auglīga un esi pabarojusi nabagos; nāc, Mans bērns, un ļaujies sava Tēva Rokām, un uz mūžīgiem laikiem iemājo Manā Sirdī;