1990. gada 20. jūlijs
Ak, Kungs, ļauj Savam Garam nonākt pār mani un pārņemt mani.
ļauj Man tevi svētīt, Es tev dāvāju Savu Mieru; ļauj Manam Garam atdusēties pār tevi; Es, Kungs, dāvāšu tev drošību, pēc kuras tu tik ļoti ilgojies; paliec stipra ticībā, jo Es esmu uzticams Savam Apsolījumam;
Es likšu Savu Mīlestības Likumu jūsu tautu sirdīs un nekad tām neatgādināšu to grēkus; Es tām atgādināšu par Savu Upuri un Krustu, Es tām atgādināšu, ka Es esmu Dievs; un tu, meitiņ, esi tā, kuru Es meklēju un atradu, – upurē Man savu sirdi, un Es to pieņemšu kā visdārgāko vīraku; paliec Man uzticīga; dedzīgi ilgojies pēc visa, kas esmu Es, un centies izdzēst no sevis visu, kas esi tu pati; zemojies un uzsūc sevī visu to, kas esmu Es;
lūdzies par dvēseļu atgriešanos, lūdzies par mieru, mīlestību un vienotību; atceries, ka Mana Mīlestība ir bezgalīga, un neviens cilvēks virs zemes nespēj to pilnībā izprast;
Es tevi svētīju; pievērsies Man un svētī Mani;
|