1990. gada 22. maijs
ziediņ, miers lai ir ar tevi; iepriecini Mani un vairāk laika veltī pārdomām un lūgšanai; esi pakļāvīga un ļauj Man tevi veidot pēc Mana Tēla; bīsties vienīgi tad, ja nerunā vairs Manā valodā; vai pašreiz tu pazīsti Sava Skolotāja balsi?
Jā, Kungs…
kādā veidā?
Jo Tu man māci labo un runā Mīlestības valodā.
tad dalies šajās mācībās arī ar pārējiem; visā, ko iemācies no Manis, dalies arī ar saviem draugiem; pagodini Mani;
iepriecini Mani un ņem līdzdalību Manās Ciešanās, piektdienās ieejot Manās Brūcēs, upurē Man vairāk laika; dzīvo svēti; upurējies, daloties visā, ko esi saņēmusi no Manis;
neskaiti stundas, kuras pavadi Manā tuvumā; Es vēlos, lai tu būtu devīga un ik dienas upurētu Man savu gribu, savas sāpes, savas ciešanas; Es vēlos, lai tu Man upurētu pat visniecīgāko skrambiņu, un tad Es to visu, ko tu man upurē, varu izmantot, lai dzēstu tavus grēkus un atbrīvotu dvēseles no šķīstījošajām liesmām; neļauj šīm lietām pazust nebūtībā, upurē tās Man, un Es tās izmantošu;
pirms doties atpūtā, nāc pie Manis, lūdzies lūgšanu „Salve Regina”, Es klausos tevī… iepriecini Manu un arī savas Mātes Sirdi…
(Es lūdzos minēto lūgšanu…)
labi, meitiņ, tagad nāc un atpūties; Es svētīju tevi un tavu bērnu; atdusies Manā Sirdī, tāpat kā Es – tavējā; paļaujies uz visu, ko saņem; Mīlestība tevi mīl;
|