mīļotā, viss, ko esmu tev devis, ir bijis vajadzīgs, lai pievilktu tevi tuvāk Sev un pieradinātu tevi pie Manas Klātbūtnes; Es esmu dāvājis tev šo žēlastību, jo Man tas sagādā labpatiku; Es vēlējos tevi mierināt; šis ceļš, Mans bērns, ir tavai pestīšanai, un Es iešu līdz galam kopā ar tevi; tu esi Mans altāris, un Es vēlos, lai Mans altāris būtu šķīsts, Es gribu tevi piepildīt ar Savu karsto Liesmu, ar Savu Uguni: Manu Svēto Garu; tas, meitiņ, bija tikai vakar, kad Es tevi atradu ievilinātu ļaunā slazdos, bet šodien– vai redzi? tu esi brīva, jo Es, tavs Pestītājs, esmu tevi atbrīvojis, un ne tikai atbrīvojis, Es esmu tev dāvājis arī Dzīvību; tu biji ieslodzīta, bet Es tevi atbrīvoju; tu biji kaila, bet Es tevi majestātiski izgreznoju; tu biji tukša un neauglīga, bet Es tev esmu dāvājis pārpilnību un licis uzziedēt; tavi ceļi nekad nebija locījušies, lai slavētu un pielūgtu Mani, savu Kungu, tomēr Es pats noliecos pie tevis, lai tevi aizsniegtu un, tevi svētīdams, svaidītu; Es nekad nebiju dzirdējis tavu balsi slavējam Mani, ne arī redzējis tevi Savā Namā, apzināti nākam pie Manis, tomēr Es pats atnācu pie tevis, tavā namā, tavā istabā, lai tu dzirdētu Manu Balsi, Es tev nodziedāju Mīlestības Dziesmu, lai tu pēc tam ietu pie tautām un mācītu tām Manu Dziesmu;

tavas vainas Es izklīdināju kā mākoni un tavus grēkus izgaisināju kā miglu, tad nu priecājies, dvēsele, Manā Klātbūtnē! caur tevi Es visai cilvēcei turpināšu rādīt Savu bezgalīgo Mīlestību un Žēlsirdību, lai viņi beidzot noticētu, ka tas esmu Es, Es esmu MĪLESTĪBA; šādā veidā Es sapulcināšu Savus ļaudis un pārklāšu viņus ar Savu Mīlestību – Es būšu ap viņiem kā Uguns mūris un iemājošu viņu vidū kā viņu godība; nāc, Mana Vassula, …

šie vārdi līdzinās mirgojošiem diadēmas dārgakmeņiem… mīli Mani, savu Dievu, pildi Manu galveno bausli, tomēr neatstājot novārtā arī pārējos;

tagad atpūties, bet neaizmirsti par Manu Klātbūtni; mēs, mums?

Es tevi svētīju, svētī Mani arī tu;