|
1990. gada 29. marts
ziediņ, Es tev dāvāju Savu Mieru, nes Manu Krustu līdz galam; nemūžam neaizmirsti Manu lielo Mīlestību uz tevi, Mīlestību, kādu tev nespēj sniegt neviena cilvēciska būtne;
vienmēr atceries Manu laipnības pilno audzināšanu; Es priecājos, ka esi Manā tuvumā un varu tev dāvāt šos Vēstījumus; Es tevi esmu apveltījis ar Savu Labvēlību – priecājies! Vassula, agrāk tu nelūdzies un neizrādīji Man nekādu Mīlestību, bet Es nekad neesmu tevi apsūdzējis ne par iekšējo sausumu, ne par tavu naidīgumu pret Mani, bet Savā neizmērojamajā Līdzjūtībā Es esmu tavu dvēseli izcēlis no bedres; šiem vārdiem, Mans bērns, vajadzētu tikt iegravētiem tavā prātā;
Es, Kungs, tevi mīlu; nāc, kādu dienu tu pilnībā sapratīsi visu, pacel uz Mani savas acis un saki:
„Lai ir slavēts Kungs! Gods mūsu Dievam!”
Es, Kungs, tevi svētīju;
ΙΧΘΥΣ
(Tai pašā vakarā:)
Mans Kungs, kur Tu esi? Es Tevi neredzu!
maziņā, Es esmu tavā sirdī;
|
Saraksts pēc alfabēta 
