|
1990. gada 20. februāris
(Šodien, lūdzoties Sāpīgos noslēpumus, es atkal piedzīvoju Kunga ciešanas – daļu no Ģetzemanes un Krustā sišanas mokām.)
bērniņ, iegremdējies dziļāk Manās Brūcēs, ieklausies Manos Sirdspukstos… Mana Mīlestība uz tevi līdzinās neprātam; Es tevi mīlu tik ļoti, ka vēlos, lai tu piedalies Manās Ciešanās; mīli Mani, tāpat kā Es mīlu tevi; Manas Ciešanas ik dienas atkārtojas; ik dienas tie, kuri nestaigā Manus Ceļus, velk Mani pa Kalvārijas ceļa putekļiem; noskatoties Savos bērnos, kuri dodas mūžīgās uguns virzienā, Mana agonija kļūst arvien dziļāka; Mana Sirds, redzot, cik liela ir šīs zemes nepateicība, grimst neciešamās sāpēs; Mana Miesa tiek šaustīta bez jebkāda žēluma;
Es ciešu; lai gan esmu pildījis viņu namus ar labām lietām un dāvājis viņiem Savu Mieru, lai gan vienmēr esmu viņus kaismīgi mīlējis un mīlu joprojām, šie Mani bērni liek Manā Galvā ērkšķu kroni; Es viņu priekšā nostājos kā Ubags un sniedzu tiem pretim Savu Sirdi; Es viņus lūdzos, bet laipna skatiena vietā viņi Mani izsmej, apspļauda un ņirgājas… viņi sit Man pa Galvu un velk Kalnā, lai atkal sistu krustā; Es pamazām novārgstu un noasiņoju; grēcinieki turpina sist Mani krustā katru dienu… Es esmu noguris – vai atļausi Man atpūsties? paņem Manu ērkšķu kroni, Manas naglas un Krustu… vai tev nav Man ko sacīt?
Mans Kungs, mans Iemīļotais… Tu man esi uzticējis Savus vislielākos Dārgumus, pārklājis mani ar Savu Mīlestību un Maigumu, Tu esi izlējis Manī Savas Mācības kā mirres un iesmaržinājis ar Savu Smaržu… Es priecājos par Tavu Klātbūtni!
Tu mani esi apveltījis ar Savas Mīlestības Dāvanu, ar Tavu Ciešanu Dāvanu, lai arī es savā nabadzībā nespēju Tev dot neko vairāk kā tikai Tevi svētīt, upurējot Tev savu gribu, dvēseli un sirdi.
1990. gada 23. februāris
(Katru dienu trijos pēcpusdienā devos uz Mīlestības tikšanos ar Jēzus Ciešanām un Krustu.)
|
Saraksts pēc alfabēta 
