|
1990. gada 15. februāris
Jēzu?
Es esmu; pilnībā atbalsties pret Mani; Manu jēru pulcēšana kopā, lai tos pabarotu ar Manu Maizi, pagodina Mani; nāc, atļauj Man tev iedot dažus Gaismas vārdus; Es esmu Augšāmcelšanās, kas mirušos atved atpakaļ Dzīvībā; turpini savu ceļu; vai atceries? pasaki to!
Tava Klātbūtne, Kungs.
jā, meitiņ; Mana un arī Manas Vissvētākās Mātes Klātbūtne;
1990. gada 16. februāris
(Pēcpusdienā nometos ceļos sava nelielā altāra priekšā, lai lūgtos Rožukroņa Sāpīgo daļu. Uzsākot pirmo noslēpumu „Jēzus Ģetzemanes dārzā”, sajutu, ka nespēju vairs izdvest ne vārda. Tā vien šķita, ka mans gars atkal no jauna piedzīvo sava veida aizgrābtību un es iegremdējos Jēzus ciešanās. Šīs izjūtas mani neatstāja līdz pat pēdējai „Esi sveicināta, Marija” lūgšanai. Kad cilvēks, ar kuru kopā lūdzos, neskatoties ne uz ko, aizsāka otro noslēpumu „Šaustīšana”, es pēkšņi ar spēku tiku nomesta zemē uz paklāja, ar seju pie grīdas, bet rokas nedaudz virs galvas. Šķita, ka patiesi piedzīvoju šaustīšanu. Ik reizes, pletnei krītot pār mani, mana miesa spēcīgi noraustījās. Šīs lūgšanas laikā pirmo reizi piedzīvoju, kā mūsu Svētā Māte sagatavo mani ikvienam noslēpumam. Šādā veidā izdzīvoju visas Ciešanas līdz pat krustā sišanai, izdzīvoju Jēzus agoniju un sāpes. Es nejutu fiziskas sāpes, bet gan iekšējas.
Apmēram pēc stundas es vēlreiz piedzīvoju Kunga Ciešanas, bet aptuveni pl.18.30 es vēlreiz, vēl spēcīgāk, piedzīvoju visu Kunga moku ceļu.)
šo Dāvanu esmu tev pasniedzis Savā Mīlestībā, tu to neesi nopelnījusi; bet tomēr Es esmu tavs Dievs, Es uzlūkoju tavas vājības un esmu tev piedevis tavus grēkus;
1990. gada 19. februāris
ai, Vassula... Manas Mīlestības Gars pārņems visu tavu būtību; ļauj Manam Garam atdusēties pār tevi un tu piedzīvosi patiesus brīnumus;
Mīlestība tevi mīl;
|
Saraksts pēc alfabēta 
