1990. gada 31. janvāris

(Vakar Kungs man diktēja vēstījumus septiņas stundas, bet šodien – sešas. Visbeidzot es pavaicāju Jēzum: „Jēzu, vai mēs varētu darīt arī ko citu?” (Gribēju iztīrīt virtuvi.) Jēzus, ne mirkli nešaubīdamies, teica: „Nu, tad ejam!” Šķita, ka Viņš to vien vēlas, lai es ķertos pie darba. Viņš izturējās tā, it kā man būtu jādara ļoti svarīgs un neatliekams darbs…)

(Jaunavas Marijas vēstījums lūgšanu sapulcei Nicā, 11. februārī:)

Mani bērniņi, miers lai ir ar jums visiem; Es esmu jūsu Debesu Māte, Es esmu Pestītāja Māte, jūsu Glābēja Māte; šodien Es jūs visus aicinu palūkoties uz Debesu lietām; Es aicinu jūs nošķirt sevi no pasaulīgās domāšanas un pacelt acis uz Debesīm; meklējiet visu, kas ir no Debesīm, meklējiet Gaismu, un Tā jūs neatstās, esiet patīkami Dievam un pievērsieties Viņam; nemeklējiet atbalstu pasaulē, bet gan Viņā; Viņš vadīs jūsu soļus pretim Debesīm;

ak, mīļie bērniņi, vai jūs vēl arvien neesat sapratuši? jūsu īstās mājas ir Debesīs, bet zeme ir tikai sagatavošanās, lai satiktos ar Dievu; Dievs jūs ir apveltījis ar Savas Mīlestības dāvanu – vai jūs tai neatbildēsiet? daudzi no jums ir redzējuši daudzas zīmes; šīs zīmes liecina par Laiku beigām, un tās ir jāņem vērā; tās nav pasaules gala zīmes, bet gan kāda laikmeta beigu zīmes; Es un Jēzus – Mēs jūs visus gatavojam ieiet Miera un Mīlestības laikmetā;

jau sen atpakaļ jums ir tikušas apsolītas jaunas Debesis un jauna Zeme, tādēļ Es aicinu jūs uz atgriešanos vēl pirms jūsu šķīstīšanas dienas, jo laiks ir īss; Es jums saku, pirms vēl aizies šī paaudze, piepildīsies viss, ko Es jums esmu sacījusi caur Savām izvēlētajām dvēselēm, sākot no Fatimas līdz pat mūsu dienām; mīļotie bērniņi, atcerieties, ka Mūsu Klātbūtne arī ir sakraments, un jums vienmēr ir jāatceras, ka NEKAD neesat vieni;

mācieties nemitīgi lūgties no visas savas sirds, mācieties gavēt un gandarīt; pierodiet reizi mēnesī iet pie grēksūdzes; nepagurstiet laba darīšanā, dariet labu, cienot citus un rūpējoties par viņiem; dzīvojiet saskaņā ar Kunga Likumu; bērniņi, Es jūs mīlu un aiz Mīlestības Es jūs gatavoju sastapties ar Kungu; Es svētīju ikvienu no jums – atgriezieties mājās, nesot sevī Mūsu Mieru un nekad neaizmirstiet, ka Mēs esam ar jums;

(Lasījums no Svētajiem Rakstiem: Lk 18, 1 – 8)

Kungs?

Es esmu; Es tev dāvāju Savu Mieru; Nicā atklāj Manu Svēto Vaigu; Es stāvēšu daudzu priekšā; Mans bērns, neļauj nevienam tevi iebiedēt, Mīlestība tevi mīl;

(Jēzus man dāvāja drosmi gaidāmajai lūgšanu sapulcei Nicā.)

Debesis ir radītas no Gaismas, un, kad Debesu durvis ir kaut vai pavisam nedaudz pavērušās tavā priekšā, šī Gaisma tevi apklāj visā pilnībā; Es tev esmu dāvājis iespēju „nogaršot” Debesu gabaliņu; ļauj Man saņemt tavas pateicības un cildinājumus, tādēļ Manā Svētnīcā sludini brāļiem Manu Vārdu, slavē Mani sapulcējušos ļaužu priekšā, iekvēlini Manu bērnu sirdis, atdod visu godu Dievam; Mīlestība ir tev līdzās;

es gribu piepildīt Tev dotos solījumus, mans Kungs. Es mēģināšu to darīt, dāvājot Tev savu pateicību. Dod man izrunāt īstos vārdus, kuri Tevi pagodina. Es svētīju Tevi, mans Dievs, pateicos, ka esi mani lutinājis un ļāvis man staigāt Tavā Klātbūtnē, dzīvajo Gaismā.