1989. gada 17. decembris
(Nejutu Kunga Klātbūtni. Kad tā notiek, es ļaujos panikai. Es zinu, ka tā ir vienīgi mana vaina, tādēļ pārbaudījums šķiet vēl smagāks. Manā personiskajā piezīmju burtnīcā piezīmes atgādināja visīstākos skribelējumus. Kungs nekavējoties steidzās man palīgā un uzrunāja mani rakstiskā veidā:)
vai Man tev jāatgādina, lai tu neatstāj savu roku „savā vaļā”? Es vēlos, lai tu klausītos; Es esmu tev līdzās, bet tavs gars ir tālu prom no Manis; klausies! Es, Kungs, vēlos, lai tu klausītos! esi vienota ar Mani – Es un tu, tu un Es, un tad MĒS varēsim sadarboties! uzmanies, Vassula! esot vienoti, mēs varēsim arī darboties kopā;
(Es biju piedzīvojusi izmisumu, jo, saņemot atklāsmes un pārdabisku vadību un izbaudot Debesis un Dieva Klātbūtni bez kādiem saviem nopelniem, vienā brīdī šķita, ka Debesis ir nedaudz pievērušas savas durvis, un es vairs neizjutu Viņa Klātbūtni.)
nebīsties; Es tik dedzīgi esmu ilgojies pēc šiem brīžiem, kad Es varētu būt kopā ar tevi, tāpēc nekad netici, ka Es varētu tev liegt baudīt Manu Klātbūtni; Es tevi tikai izaicināju, lai tu atgūtos no savas miegainības, bet Es strādāšu kopā ar tevi līdz pat beigām; ļauj savai sirdij uzgavilēt priekā par Manu Klātbūtni, Man vēl ir daudz kas tev sakāms, tomēr tu nespēsi visu pierakstīt – Es pazīstu tavu trauslumu, un vājumu;
nāc, tev nav jāsarunājas ar Mani, lietojot vārdus, lai pateiktu, ka mīli Mani, atļauj runāt sirdij: mīli Mani, ilgojies pēc Manis, raugies Manī – tā tu piepildi Manu Gribu, jo Mana Griba ir, ka tu mīli un pielūdz Mani, tāpēc, to darot, VISS tiek piepildīts klusumā; upurē Man savu gribu, upurē Man visu, kas tev ir – sevi pašu, gribu, to, kas tev sagādā prieku – visu;
Mans Kungs, es Tev upurēju savu gribu, sevi pašu, visus iepriecinājumus un visu, ko vien Tu vēlies. Kungs, jūties brīvs paņemt no manis it visu, ko vēlies.
vai pretim tu vēl arvien vēlētos saņemt Manu Miera un Mīlestības Krustu?
Jā, Mans Kungs, es to vēlos visā pilnībā. Pat ja tā smagums mani piespiestu pie zemes – es to vēlos un nesīšu arī tad, ja man nāktos rāpot uz ceļiem.
meitiņ, Mans Miera un Mīlestības Krusts svētdarīs daudzus no Maniem bērniem; ļauj Man ienākt un palikt tavā sirdī; Es, Kungs, tevi svētīju; mīļotā, pagaidi un tu ieraudzīsi;
Man tik ļoti patīk, kad Tu saki „pagaidi un tu ieraudzīsi”!
maziņā, Es to zinu; mēs, mums?
Jā, Mans Kungs.
mēs, mums?
Jā, Svētā Māte.
|