1989. gada 7. oktobris
miers lai ir ar tevi; saki kopā ar Mani šādus vārdus: Jēzu, es Tevi mīlu, Jēzu, piedod manus grēkus, Jēzu, atbrīvo mani no šaubām, Jēzu, neļauj ļaunajam garam man tuvoties;
(Mūsu Svētā Māte:)
ziediņ, mīlestība uz Jēzu remdē Viņa Brūces; Mīlestība tevi mīl;
1989. gada 8. oktobris
(Turīna. Es apmeklēju Turīnas Līķauta baziliku. Pēc lūgšanas un sarunas ar Jēzu izgājām laukā, un es sajutu sevī neizsakāmu prieku. Slavēju Kungu par to lielo Mīlestību, kādu Viņš man ir parādīja, – mīlestību, kādu es nekad nebiju pazinusi. Tanī pašā mirklī sajutu arī spēcīgu vīraka smaržu – Kungs apstiprināja Savu Klātbūtni ar Zīmi, un tas vēl divkāršoja manu prieku.
Mēs aizgājām arī uz svētā Dominika baznīcu. Virs tās sānu durvīm pirms diviem gadiem manai māsīcai parādījās Jaunava Marija un aicināja mūs ienākt baznīcā, jo bija Rožukroņa Karalienes svētki, kaut gan mēs to nezinājām.
Šoreiz bijām atnākuši agrāk un, gaidot svētās Mises sākumu, es pielūdzu Jēzu. Biju sākusi sarunāties ar Viņu franciski. Vienā brīdī es Jēzum sacīju: „Kāpēc es ar Tevi runāju franciski? Es runāšu angliski!” tūlīt pat Jēzus man atbildēja: „Es labāk vēlētos, lai tu runātu ar Mani no sirds;” un Viņš atkal ļāva man sajust vīraka smaržu.)
|