1989. gada 19. jūlijs
Svētais Dievs, mana dvēsele ilgojas pēc Tavas Svētās Sirds; svētīgi visi tie, kuri dzīvo Tavā Svētajā Sirdī un nemitīgi Tevi pielūdz; svētīgi, kuri saņem no Tevis žēlastības… Atmodini dzīvībai visos tos, kuri vēl arvien dus miruši, lai arī viņi var līksmoties Tevī. Atklāj viņiem Savu Mīlestību, parādi Viņiem Savu Svēto Sirdi, lai viņu sirdīs piedzimst jauna Mīlestības Dziesma Tev!
Manas Dvēseles iemīļotā, satver Manu Roku un pārdomā visu to Gudrību, kuru Es tev esmu mācījis; Es tevi esmu mācījis Mīlestības valodā, esmu tevi mācījis pazīt un ieklausīties Manā Balsī; esmu tev mācījis, kā sastapt Mani, tavu Kungu; Es esmu atdzīvinājis tavu dvēseli; Es tev esmu atgādinājis par Savu Skaistumu un aicinājis tevi nākt pie Manis – Cildenās un Majestātiskās Mīlestības Avota; kopš mūžības Es esmu ilgojies būt ar tevi – Es tevī un tu Manī; varbūt tikai tagad tu sāc apzināties Manu dedzīgo Mīlestību, saprast to, cik degsmes pilns esmu Es, tavs Dievs un cik ļoti izslāpis pēc Mīlestības!
ziediņ, Es vienmēr būšu ar tevi līdz galam un mūžībā; padari Manu Vissvētāko Sirdi par savām Mājām, tāpat kā dūjai ir sava ligzdiņa, tā lai Mana Svētā Sirds ir tavas Mājas;
Mana Mīlestība uz jums visiem ir nebeidzama;
ΙΧΘΥΣ
|