Es esmu; ziediņ, Es tevi mīlu un Mans Gars ir pār tevi, sajūti manu Klātbūtni; ja nebūtu Manis, tu vēl arvien gulētu mirusi starp mirušajiem! Es, Žēlsirdības Kungs, esmu tevi piecēlis, un ar Savu vēsti Es augšāmcelšu arī šo bezdievīgo tautu;

dienas paskrien ātri, arī stundas traucas uz priekšu neaptveramā ātrumā, bet Mana radība vēl arvien ir kurla! iegrimuši tumsībā, tie neklausās un netic Manas Žēlsirdības zīmēm! Savā Mīlestībā un iežēlā Es esmu jūs atpestījis un pacēlis pie Sevis, Es jūs esmu aijājis Savā Svētajā Sirdī; Es nonāku no Debesīm, Es noliecos no Sava Svētā Troņa, lai aizsniegtu šo nepateicīgo paaudzi, kuras rokas vēl arvien ir aptraipītas ar Manu bērnu asinīm; jūs atteicāties noticēt Fatimas Vēstījumiem, to nozīmīgumam, bet tagad jūs atkārtojat savas kļūdas, un jūsu stūrgalvības dēļ atkal tiks izlietas asinis;

ak, Mans bērns, Sātana dūmi tik daudzus ir padarījuši aklus! pat Manējie bez bailēm dumpojas, tie nevilcinās sacelties pret Mani; viņu vidū pietrūkst patiesuma, un viņos vairs nav svētuma; Es meklēju mīlestību, bet viņos tās nav, nav arī taisnības, bet gudrību ir aizstājusi muļķība; gudrība ir tos pametusi, jo viņu mēles spēj izšļupstēt vienīgi nodevību; šie dumpinieki ir vainagojuši sevi ar Uzpūtību, bet Nepaklausība ir kļuvusi par viņu scepteri; nevienā no tiem nav miera, viņu domas nav Manējās; viņi virzās pretim izpostīšanai un Manas Pilsētas sabrukumam;

ak, Kain! Kain? Kur ir Gars, ar kuru tevi apveltīju? Vai atkal dodies pretim savai pazušanai? jau kopš tās dienas, kad tu piedzimi, Es zināju, ka esi vardarbīgs… zinādams, ka Man nekas nav apslēpts, tu nāc pie Manis nomaskējies augstā priestera drānās; tu esi apvilcis Manas drēbes, izgreznojis sevi ar zeltu un sudrabu, tā vēlēdamies apslēpt Melnā Zvēra dotās tumšās lupatas; tevī nav gaismas, un tu esi aizslēpis savu pretīgo seju aiz maskas, lai tavs izskats pieviltu pat Manus izredzētos; tomēr tava maska nespēj piekrāpt Mani, jo Es zinu, ka aiz jēra maskas tu esi apslēpis neaptveramu iznīcību, ar Ļaunā palīdzību tu esi apbruņojis sevi līdz zobiem! tagad tu plāno iekarot pasauli un likt izplēnēt no cilvēkiem tam gaismas mazumiņam, kas viņos vēl ir atlicis; tu esi iecerējis vairot nelikumību un pilnīgi iznīcināt visu, kas ir Svēts, tu esi iecerējis pabīdīt malā spēcīgo vīru un piesavināties sev Manu Svētnīcu;

šīs, Mans bērns, ir odzes, kuras tev parādīju vīzijā un kuras ložņā pa Maniem Svētajiem Sakramentiem un Manu Tabernākulu; viņš pievils daudzus, un daudzi būs kā akli, jo viņus pievils viltvārža drānas; šīs nabaga dvēseles domās, ka tas, ko viņi redz savā priekšā, ir pats Augstais Priesteris! viņa žilbinošā izlikšanās atnesīs Baznīcā Lielo Atkrišanu, viņš tajā ienesīs postu, un viņa izrādi pavadīs brīnumi un lielas zīmes debesīs;

Manu Svēto Upuri viņš nosviedīs zemē un mīdīs kājām, un iznīcinās; tomēr šī atkrišana būs neredzama, viltīga un grūti apjaušama; tā kā viņi nebija pievērsuši uzmanību Maniem brīdinājumiem, tad Svētā Pilsēta atradīsies Kaina varā; Es atnācu pie viņiem kailām kājām, negaidīti, bet viņi ir Mani apsmējuši, tomēr, pateicoties dvēselēm, kuras labo citu kļūdas, lūdzas un upurējas, Kaina pēdējais valdīšanas laiks būs īss; jūsu upuri nav bijuši veltīgi, un Es tos esmu uzlūkojis; netaisnība un atkrišana var tikt apslāpētas ar jūsu lūgšanām;

diemžēl daudzus pievils šī atkritēja āriene, jēra maska, kuru viņš valkā; tās dēļ viņš daudzus pārvilks savā pusē; tomēr Es esmu jums atļāvis ieraudzīt, kas ir viņā – nāvīga Odze;

Vassula, ar spēcīgu pērkona grāvienu un Savu Uguni Es nogāzīšu no troņa šo Dumpinieku un viņa sekotājus, Es samīdīšu viņu patvērumu, jo tas ir uzcelts no Viltus, Es to pārvērtīšu putekļu saujā, jo tā pamati ir būvēti no Meliem;

tad Es aicināšu Savus Ābelus un ar lielu mīlestību tos apkampšu, Es tiem ļaušu patverties Savā Svētajā Sirdī, tie būs kā šķīsti baloži, bet Mana Sirds – jumta dzega, uz kuras apmesties; palūkojies sev apkārt, vai neredzi? vai neesi pamanījusi, ka daudzi no Maniem brāļiem vij intrigas pret Mani? Manu bērniņ, Mani ir nodevuši Manējie;

bērniņ, viņus aklus ir padarījusi Nepaklausība un Iedomība;

kā gan viņi varētu tā domāt, ja ar tie pārkāpj Manu Likumu! viņi nepaklausa, bet nepaklausība nekad nenāk no Manis! tie seko Mana ienaidnieka likumiem, tie seko viņa pēdās un dodas tieši pretim savai iznīcībai un kritienam! Es šos dumpiniekus izkaisīšu kā Austrumu vējš, tikai pagaidi un tu to ieraudzīsi!

lūdzies par šiem neprašām, mīli Mani un remdē Manu Taisnīgumu; pagodini Mani, vedot pie manis dvēseles, lai tās taptu pestītas, Manas acis īpaši ir pievērstas šī tumšā laikmeta jauniešiem; nāc, lūgsim Tēvu:

„Tēvs, apžēlojies par Saviem bērniem, it īpaši par jauniešiem, apslēp šīs dvēseles Savu spārnu ēnā, esi viņu patvērums no Ļaunā un atpestī viņus no vispārējās Miegainības, kas ir tiem visapkārt. Piepildi šīs dvēseles ar Savu Svēto Patiesības Garu un ieved tās Savā Gaismā mūžīgi mūžam. Āmen.”

nāc un atpūties, Manu bērniņ; Es tevi nekad neatstāšu; viņiem1 neizdosies atņemt tev Manis doto Gaismu, nebīsties, Es esmu ar tevi; nāc, mēs, mums? Mana Klātbūtne?

---