|
1989. gada 29. janvāris
(Pagājušajā naktī es redzēju zīmīgu sapni:
Es iegāju pārpildītā baznīcā, kurā notika dievkalpojums. Cilvēki stāvēja kājās, bet gaisā bija jaušama vīraka smarža.
Priesteris sev līdzi nesa kasti, un mēs visi nojautām, ka šajā kastē ir dzīva dūja. Priesteris vēlējās to izlaist laukā, lai dūja varētu lidot un visus mūs iepriecināt. Dūja lidinājās virs mūsu galvām, bet mēs stiepām savas rokas tai pretim. Mēs zinājām, ka, Dūjai nolaižoties pār kādu, tā būs svētības zīme. Pati dūja bija gaiši zilā krāsā. Negaidīti tā sāka lidot uz manu pusi. Es sajutu, ka mīlu šo dūju, un nesaprotamā veidā apzinājos, ka arī dūja mīl mani. Es pastiepu tai pretim plaukstu un dūja nolaidās uz manu pirkstu galiem.
Man apkārt valdīja neizsakāms prieks, cilvēki bija pārsteigti, daži bija vēlējušies, lai tā nolaistos arī pār viņiem. Dūja pacēlās, aplidoja vēl vienu apli un atkal nolaidās uz manas plaukstas. Es to uzmanīgi paņēmu rokās un ar mīlestību piespiedu pie kreisā vaiga, sadzirdot viņas straujos sirdspukstus.
Nākamajā brīdī es ieraudzīju sevi uz ceļa, es gāju viena. Man apkārt riņķoja mazi nepazīstami dzīvnieciņi, kuri bez žēlastības plosīja viens otru. Cenšoties mani iebaidīt, ceļa vidū parādījās liela žurka, kura savā mutē turēja satvertu dzīvnieku. Es nenobijos. Lai parādītu žurkai, ka valdu pār apstākļiem, paātrināju soli un droši devos tai pretim. Žurka, sapratusi, ka tai neizdosies mani iebaidīt, pamuka malā, no aizmugures uzbrūkot nelielai vāverītei, kuru vārda vistiešākajā nozīmē saplosīja gabalos. Nākamajā brīdī uz ceļa ieraudzīju čūsku. Tā atradās kādus septiņus metrus no manis un bija izstiepusies pa visu ceļu, lai es tai nevarētu paiet garām. Es pateicos Dievam, ka Viņš man ir ļāvis to ieraudzīt, jo čūska bija caurspīdīga kā celofāns un cilvēki to neievēroja, uzkāpa tai virsū un tika sakosti… Apzinājusies tās klātbūtni, es vairs nebaidījos un apgāju tai apkārt.
Pēkšņi man aiz muguras, kreisajā pusē, parādījās vēl viena čūska. Tā bija savādāka, jo uzbruka. Arī šī čūska bija caurspīdīga, ja neskaita nelielu zīmējumu uz tās muguras. Tā bija tik tieva kā mani pirksti, bet aptuveni trīs metrus gara. Jutu, ka esmu nokļuvusi slazdos, bet tajā pašā mirklī mans Debesu Tēvs mani pacēla no zemes. Es baidījos, ka čūska vēl arvien varētu mani aizsniegt, tāpēc Tēvs mani pavirzīja uz priekšu, un es pārlidoju pāri visām čūskām, nolaižoties blakus kādam draugam.
Tagad mēs abi stāvējām takas galā, bet mums priekšā bija ļoti augsta, nepārvarama siena. Es pagriezu galvu pa labi, jo tur biju sadzirdējusi kādu troksni. Es ieraudzīju pirmo čūsku, kura kaut ko meklēja, un brīdināju draugu, lai tas nekustētos. Es neteicu, ka šeit ir čūska, jo tādā gadījumā mans draugs nobītos un pakustētos. Tad es ieraudzīju parādāmies otro čūsku. Izsalkumā tā uzbruka pirmajai ar baismīgu niknumu, un, izdodama pretīgas skaņas, to saplosīja. Es sajutu atvieglojumu un nomierinājos, zinot, ka tagad čūska gribēs tikai gulēt un liks mūs mierā.
Es tevi barošu tavu vajātāju acu priekšā, Es tevi pacelšu pie Sevis, neļaujot viņiem tevi mīdīt kājām; Es izliešu pār tevi Taisnīguma Rasu un nevienam Es neatļaušu izpostīt tevi, ziediņ! tu esi Manis pasargāta, un esi paslēpta sava Tēta rokās; nebaidies, Es esmu tavā tuvumā; Mīlestība tevi mīl; |
Saraksts pēc alfabēta 
