1989. gada 27. janvāris
Es, Kungs, tevi mīlu; Es esmu tavas dzīves Pamats un Avots, un lai tas vienmēr paliek tā, jo Es Esmu;
paliec Manā Gaismā, iepriecini Mani, vedot dvēseles pie Manis, noglāsti Mani ar saviem bērnišķīgajiem vārdiem; nekad nepagursti lūgties un vienmēr apzinies Manu Klātbūtni; izturies pret Mani kā pret Karali, dāvinot Man mīlestības vītnes; lai tavas lūgšanas paceļas Man pretim kā vīraks, kas nonāk līdz Debesīm; dāvā Man dvēseles, lai Es tās atpestītu un pārkausētu Savas Vissvētākās Sirds krāsnī; Es vēlētos ikvienu no tām pārveidot par dzīvu Savas mīlestības lāpu; pagodini Mani jau tagad un evaņģelizē ar mīlestību Mīlestības dēļ; nāc un slavē Mani;
Lai slavēts Kungs, Kurš uzlūkojis grēcīgumu un mani pacēlis pie sevis! Slava Kungam, Kurš mani ir augšāmcēlis no mirušajiem!
Slava Dievam, Kurš ir noliecies līdz mums, lai atpestītu no visa ļaunā! Lai svētīts Kungs par visu to līdzjūtību, kāda Viņam ir pret Saviem bērniem. Āmen.
ēd no Manis; nāc, mēs, mums?
Jā, mans Kungs.
|