|
1989. gada 10. janvāris
(Vēstījums lūgšanu grupai.) Kungs!
Es esmu; vienīgais, ko no jums sagaidu, ir, lai jūs lūgtos svētumā un lūgtos nemitīgi, lai jūs lūgtos no visas sirds; esiet labvēlīgi cits pret citu, esiet Mans Atspulgs, esiet Mans dievišķais Tēls, esiet kā spogulis, kurā atmirdz Mans Svētums un Šķīstība; dzīvojiet tā un esiet tādi, lai pasaule ieraudzītu, ka piederat Man, ka esat Mīlestības bērni, jo, kur ir Kunga Gars, tur ir arī Svētums un Mīlestība, tur ir Gaisma un mirdzums, tāpēc mīliet cits citu, mīliet arī savus ienaidniekus! esiet pilnīgi! esiet pilnīgi kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs!
esiet svētīti! lai svētīti tie, kuri ir atnākuši pirmo reizi; patiesi Es jums saku: Es esmu Durvis uz Mūžīgo Dzīvi, kas Man tic, pat, ja tas būtu miris, dzīvos; Es esmu Augšāmcelšanās, saņemiet Manu Mieru, ko jums dodu, ņemiet to un izplatiet visā pasaulē; esiet Manas atvases, lai ikviens spētu jūsos atpazīt Mani;
(Kādu laiciņu pirms Kunga aicinājuma sludināt Viņa Vēsti publiski, kāds cilvēks man uzdāvināja skaistu, 70 centimetrus augstu Fatimas Dievmātes statuju. Es sapratu, ka Dievmāte šādā veidā vēlas mani pavadīt publisko uzstāšanās reižu laikā.
Kāda no tikšanās reizēm tika organizēta ārpus Lozannas, un organizatori teica, ka par visu parūpēšoties, un man neesot jāņem līdzi Dievmātes statuja. Tajā pašā naktī es sapnī ieraudzīju Fatimas Dievmāti statujas veidā, Marija lūkojās uz mani. Sapratu, ka viņa vēlas mani pavadīt uz tikšanos, tādēļ lūdzu Viņai zīmi. Tikko biju izteikusi šos vārdus, Dievmāte atpleta savas rokas, cieši apņēma mani un kādu laiku turēja savās rokās. Nākamajā rītā saņēmu vēstījumu: „Lūdzu, neatstāj mani novārtā, ņem mani sev līdzi!”)
Vassula, saņem Manu Mieru, lasi zīmes, kuras Kungs tev dod, izšķir tās un seko tām;
Lūdzu, palīdzi man tās pamanīt.
Es tev palīdzu;
Paldies Tev, Māmiņ.
(Vakar man pastāstīja, ka kāds priesteris, izdzirdējis par mani, esot teicis: „Turieties tālāk no viņas, viņa ir šarlatāne!” Nezinu kāpēc, bet viņa piezīme mani iepriecināja, jo tiku uzskatīta par blēdi tieši tāpat kā Jēzus, kuru farizeji dēvēja par viltus pravieti. Šie vārdi man atgādināja par 1988. gada 7. decembrī saņemto vēstījumu un tām daudzajām reizēm, kad Jēzus man bija sacījis, ka tikšu vajāta, apvainota un analizēta. Notikušais tikai apstiprināja Viņa vārdu patiesumu! Esmu laimīga, jo tieku nosodīta un vajāta Viņa dēļ.)
Manu bērniņ, lūdzies par tiem, kuri tevi vajā un notiesā, lūdzies, lai viņi spētu atvērt savas sirdis; lūdzies par dvēselēm, kuras neatpazīst Kunga Žēlsirdības zīmes; paliec Manā tuvumā; mēs, mums?
Jā, mēs, mums… |
Saraksts pēc alfabēta 
